artūrs vilinA prom odus, stāvam meža vidū kraujas malā: neviena putna, apkārt maijpuķītes un slapja zāle un meža sūna un zeme smaržo un odi spindz tā, ka ausīs un nāsīs jūt viņu spārnu vēdas.un artūrs pienāk un saka: nācieT, nāciet, ar mani, nāciet, iesim nu...
odi viņam gan nesekoja. sekoja man. šodien skaitu salas uz kājām.