tātad es kādu pusgadu neesmu šiverējusi saimniecība: gatavošana. cepšana. šmorēšana, pogu lāpīšana un veļas krāsošana. nu tas viss man tik sen nav bijis, ka pirksti atraduši, jūtos kā zilons virtuvē, viss, ko daru ir neskaidrs un nesaprotams, vakar salātus pat griezt nezināju kā. cīnījos godam un beigas nebija nāvīgas, tomēr sajūta nepamet, rokas sāk drebēt un prāts nervozēt, kad rokā nazis un uz plīts uguns.
no otras puses, sākt gatavot 8os vakarā un varbūt svešā virtuvē ir kaut kas kas šķiet neloģisks. pēc tam ēst varis negribas, pierijies, nosvīsti matracī un no rīta sagurums katrā acī un vecs ēdiens.