vakar iedzērām vīnu un skatījāmies kam no virdžīnijas vulfas bail, bet tāpat aizmigām bez beigām. tomēr kau kā jauki, par spīti visiem murgiem ar slīkšanām un uzmācīgiem ļaudīm. vakardienas faulza kolekcionārs man ļoti nepatika. pilnīgi lieka ir mirandas dienasgrāmatas daļa, kas pasaka to pašu, ko pirmā daļa, vien iezīmē vairāk viņas pašas pagātni, bet autors ir vīrietis, ko tur daudz var gribēt. ai nu neko, es te mazliet pastrādāšu, savas baltās rokas pelnos pamērcēšu.