skrienam maratonu, izlejam tās glāzes, sašķaidam ceļgalus un nobrāžam potītes jēlas, mūsu krūšu gali sastinguši un asiņo, bet sviedru baltie ceļi uz sejas zīmē karstās leduspuķes. lai atpūšas maratons. ne jau viss, kas teikts, ir ar mērķi mani kaitināt nokatināt un sadedzināt. hirosima neiet laukā no prāta.
|