naktī murgoju, mostos pārbijusies, nezinu kā drošāk- vērt acis vaļā vai turēt ciet, tik bailīgi. no rīta mostos noreibusi, streipuļoju pa istabu un uz darbu, pa priekšu man arī streipuļo vīrs galošās, pelēkās zeķēs ar zili sarkanu mailņu, zaļu kreklu un skatās debesīs kā kaijas riņķo pār vecrīgu.

jums mēdz gadīties, ka reibst galva no paša rīta un nepāriet? bet gulēts naktī pietiekami un jaupāris dienas prāts skaidrs un tīrs?