no rīta mani pamodināja šofera zvans, jo modinātājs nenozvanīja, metos kā atspole laukā no gultas un trīsreiz apskrēju ap istabu, kamēr sapratu, ka jāsaģērbjas un nav laika. tad jau lidosta. kurā noskaidroju, ka rūpīgi sagatavotie papīri ar kontaktiem palikuši mājās. tad jau lidmašīna. pēc tam kijeva. taksists viesnīcā vēl 5 stundas līdz čekošanai. tad nu klīstu ka kijevu un skatos. visi ar pūpoliem un plaukstošām slotiņām rokās plūst uz svētvietām, dzied un klanās, met krustus, un visur tukšs no rīta. tad pēc tam visu pilns. kaut kā tā. rīt uz čenobiļu, jāpamostas jau pus6os
tā gadās
|