Tags: bilde, roberto kusterle

ja ir komūna parādi kabatas, tad kāpēc nevarētu būt komūna parādi sevi.
jo virtuāli nezināmi inkognito sančo un pansas ir taču aizraujošāki,
ne tev manis ne man tevis vajadzēja, bet sapinušies gājām un vēju kaitinājām.
bēdas nenomāc mani un nav pazudis prieks.

ja bankrotē krūšturu fabrika, darbiniekus atlaiž, bodīti slēdz, ja nav naudas, atlīdzībās izmaksā kasti ar biksītēm, pupturiem un kaprona zeķēm. un tad jau tas atkarīgs no katra rocības, kā izdživot: barteris, profesijas maiņa... bet īpašnieki kaldina plānus jaunam krūšturu ceham citur.
kas notiek, ja bankrotē valsts? arī bodīti slēdz vai pārdod kādam stiprākam uzņēmējam? un ja starotautiskie aizdevēji negrib aizdot naudu? mums laikam palaimējās, ka tik ātri plīsa tas burbulis.