kas notiek, kad vienīgais prieks ir somfoniskās skaņas un tētra katarse vai kino radītās ilgas un sāpes? kad viss pārējais kļūst maznozīmīgāks un mazs? kaislības solījumi pagrūtina un uzdzen miegu?

bērnībā es ienīdu panorāmu un sporta pārraides, kas man atņēma miedziņš nāk un multfilmas. tad varēja arī uzspridzināt televīzju un stulbos pieaugušos, kas atņem tās dažas minūtes mana bērna prieka. tagad pat nav vakara pasaciņas.