ak es, neapdomīgā, nolaidīgā, nepateicīgā, paviršā, kā es varēju tik aizmāršīgi kļūdīties, visas dienas darbu netīši izdzēst, pazaudēt un nozūmēt, bez atgriešanās iespējām, bez nekā. visa uzticība sev ir zudusi, palicis vien sašutums, kauns un nožēla līdz ar naidu un stresu, kas graužas caur manu jau tā vājo paštīksmi un sajūtu, ka es te iederos.
ai, nu kļūdas, kāpēc kāpēc

sirds met kūleni. nevaru paklausīties savu regulāro blagblahblag.