kaapeec man tik ljoti par sevi shodien jaanjirgaajas?
jo mana sudraba lode beidzot ir apstaajusies. shis tas ir pazudis skruuveejot nost prieksheejo ratu. te nu man bija prieki vasarai.
viisn vakar labi garshoja, beigas neatceros. peedeejaas atminjas no tilta, kur mani pavada jaunu puiku bars, kas braukaa ar manu velllo un staasta, cik es esmu piedzeerusies. es piekriitoshi maaju ar galvu un saku: totaali.

tik eerta, ka truukst tikai osinjas lai paceltu
labriit, ej prom fuuga.

pārgāja dienas prieki un smiekli.
atkal viss ir labi. citādi jau varēja domāt, ka jāiet pavemt vai vismaz jāiepļaukā sevi.
kāds mani vakar par ēveli lietojis. sarautās skabargas uz muguras, rokām un pirkstos nesaskaitīt.