vakar tēvocis Eižens man taisīja ingvera tēju, sazbužināja spilvenus un skrudas notreica no muguras. slapjās kājās vilna siltas lielvārdes jostas. un mēs pēc tam lēkājām pa sapņiem. tikmēr tante Jevgēņija bija sacepusi pankūkas ar saldētām zemenēm. un lēja alu pār manu pārkarsušo pieri. labrīt bērns.
kas tas par pavasari, cilvēki mirst, iedomājiet, jau 3 zināmi: tuvāki tālāki miruši. neviens pavasaris tāds nav bijis, atnācis tik viens un tukšs es nezinu..
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
