kamēr mana laimīgā tokāta un fūga skan galvā, tikmēr vēl nožēla nav ieradusies ciemā, bet vakardienas asaru birdināšana saujā ir kaut kas jauns.
tie tilti, tie tilti, kur viņi visi mani ved un kāpēc ne mājās.

ou, man kaklā atkal smilšu vētra un smiekli kā aizsmakuši baloži ķērc.
hi hi.