ejot pa ielu pārbijos, kad garām skrien 5 puikas, visi spļauj gaisā un pēc tam smejoties skatās, kas kuram uzkritis.
un, bļa, hormoni izmaksā dārgi. par katru 4 lati analīzēs.
un viens fakins zilums atkal uz vēnas.

Marija vispār sajūsmā. dievs un pamati, jēzus, apustuļi, nedaudz kartona kastes un pāris krēsli, visur pa vidu divi stāvi un vēl logs, jā logs, ir vaļā tur plikas muguras un plānas blūzītes. sektas, riebums, grāmatas un vīns ar svecēm.
pēc tam burkāni un siers, šokolāde, kumelīšu tēja.
baltās telpas ir tik jaukas un vēl.
ko jūs smaidāt?
ko jūs smaidāt?
Marija nesaprašanā turpina smaidīt, samulst, novēršas un grib mājās.
nekas, veci labi vīri mulst no jaunām Marijām.

mīļa marija, ej lūdzu gulēt. noliec to savu galvu uz sava griķu pēļa un aizver acis. nomierini zīlītes, savelc roku dūrītē un saki tam savam sapnītim: tu tikai pamēģini mani šonakt čakarēt, es Tev bitīt matos kā rīt tad izmasēšu ar visu loģiku un spēku, kas nāk no mātes zemes.