noskatījos alisi. vilšanās sākās, kad mazas meitenes ir krāsojušas lūpas, bet alise ir jau veca un tiek dota pie vīra, kas man šķiet ir pirmais un vislielākais pārkāpums. Kā var atņemt alisei visu bērnību! ne jau kerola alisei! un pēc tam tas viss turpinājās kaut kā krāšņi un skaisti, bet man par maz bija kerola, par daudz visa kā cita. un beigās likās, ka cepurnieks sit kanti alisei. nu kā tā var! un džabervokiju jau varēja kaut kā smukāk paņemt no tulkojuma. tur tik skaisti ir nāpšļi un visi citi. vispār 3dē man ir par grūtu: dubultās acenes, nospiests deguns un viss ņirb kaut kā nereāli.
|