nogurums no smiekliem.
paliek tikai skumjāk.

lai bovuāra smaida

Pierādījuma vietā es gribētu vienkārši atsaukties uz Heinriha Bella romānu “Grupas portrets ar dāmu”, kurā minēta māsa Raele, kas internātpansijā izpildījusi pienākumus, “ko visas pārējās māsas uzskatīja par riebīgu un neiespējamu, bet ko māsa Raele veica ar sajūsmu un gādīgu mīlestību: pārbaudīt meiteņu organisma gremošanas norises rezultātus tiklab stingrā, kā šķidrā veidā”. Tas saistīts ar māsas Raeles apbrīnojamu spēju pēc ekskrementiem noteikt meiteņu fizisko un psihisko stāvokli, kā arī pareģot sekmes. Viņas spējas labi apliecina romāna autora apliecinātais fakts, ka pirmoreiz ieraudzījusi galvenās varones Lēnijas vēdera izeju, māsa Raele “gandrīz vai kritusi ekstāzē”, un paziņojusi: “Meitēn, tu esi likteņa izredzētā - tāpat kā es.” Tādējādi tualete ir kā metafiziskus secinājumus rosinošs novērojumu lauks, savveida pīfijas mājoklis. Nojautas par šo iespējamību, kas dīvainā veidā neaktualizētas, mīt katrā no mums, padara tematu par tualetēm vilinošu kā aizliegto augli. turpinājums šeit.