marijai šodien nāk miegs. no rīta vīstoties laukā no siltiem palagiem tā vien gribējās spilvenu un segu paņemt līdzi uz virtuvi, kur gaidot čaiņika svilpienus, iekārtoties uz virtuves galda. tagad arī sēžot un strīdoties par viedokļiem un vērtējumiem, izskatās, ka sega un gulta ir tuvāk par pasaules krīzēm.
Marija paņemt apelsīnu un izsūc to sausu. oranžā sula tek pāri rokām un pil uz puķainām vasaras kleitām. aizverot acis, tās no skapja sarindojušās uz ceļiem un krelles, krelles...
tagad tikai glausties un murrāt par kucēniem.

pirmo reizi, kad mēģinu ar kādu sākt draudzēties klabs man saka, ka to nedrīkt, jo man ir vairāk draugu, nekā pelnīts. tas skumdina un sanikno. domājot, ko ar to visu iesākt, nenāk prātā nekas cits kā: neko.