nu lūk, tad nu es pieņēmu lēmumu vairs negaidīt. paņemušu visu, ko varu, kamēr vēl varu un izbaudīšu līdz skumjām un izmisuma un tad metīšos tālāk.
nekādas katķušas, nekāds jūrnieku līgavas vairs nebūs.

šogad daudz strazdu. trīs šodien redzēju: viens kala zaru, otrs bija kaut ko atradis uz takas, bet trešais sēdēja kokā un skatījās. man liekas, bija vēl viens, bet iespējams, ka atmiņa viļ.
un vēl bija brīnišķīgs kaķis, kas glaudās gar kājām un nāca klepī un pavadīja mūs kādu gabaliņu gar upi. tāds pelēkais tīģeris ar baltu krūti un baltām ķepām. tāds pieglaudulis.