katrs pats sev idiots.
gaiteņi ir gari, tumši, gaiši, kaut kur tur tad nu es arī tagad esi

kāpēc jūra skrien uz krastu, kāpēc saule spīdinās un kāpēc debesīs zvaigznes iededzas, un kāpēc dzied putni.
galu galā kāpē mana sirds turpina pukstēt un acis veļ asaras, ja reiz ir pasaules gals, jo tu mani vairs nemīli un esi prom. pasaule nomira, kad atvadījies.
nav skaidrs, kā viss turpina būt tāds pats, un kā no rīta var mosties kā agrāk.

Skeeter Davis ir tik mīlīga, ka neatturēties.
mīļais kantrī, kas ir gan kaitinošs, gan aizrautīgi patiess.

Tags: lirika