vakar atkal vīlos vecākos vīriešos. Jāzeps uz manu tikšanos neatnāca. Skaidri atceros, ka sarunājām trešdienas vakarā 8os tikties. aizgāju uz to krogu pusstundu gaidīju, tā arī nesagaidīju. nolēmu, ka nav vērts, jo alu negribās un arī senu paziņu jokus un trikus negribās.
Tāpēc gāju prom. nez vai es es kādrezi viņu vēl satikšu.
stubli, biju jau gatava tiešām ar viņu kaut ko pasākt.
un vispār viņš stradā par pārmijnieku.

jau atakl dodos uz saeimas gaiteņiem. pāris dienas tur pagrozoties, paklausoties deputātu depates komisijās, šķiet, ka nav nekāds brīnums par valsts bedri, ņemot vērā, kādi ir tie ļaudis, kas lemj un groza likumus, vieni ēzeļi un āksti tur sasēdušies.
tiesa, visi nav vienādi. bet lielākās skumjas par cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kurā savulaik vēl vadītājs bija šimts (tas pats, kas skaita tēvareizi tiesā, kas lemj par praida likumību). tagad tur Circene sēž galda galā, bet vecais Lācis to vien māk kā vilsk līdzi pagātnes rēgus un nerunāt par lietu.
tāpēc arī mums ir tāds tiesībsargs āpsītis, kura meita pietuvināta Baštikam un visai LPP/LC draudzei un nekautrējas ietekmēt savu tēvu, kas ir lēnīgs, bailīgs un kuram pat politisko spiedienu nevajag, viņš pats sev tādu radīs.

kārlis vērdiņš uz manu vēstuli par Jāzepu atbildēja, ka viņu tādi autori neinteresē.
es laikam esmu pārāk naiva, labi, ka vismaz gaidu nebija.