nespēju neko palīdzēt. vārda neturēšana un atbildības novelšana uz mani nešķiet tās labākās īpašības nekam. tāpēc pēc tam kad noraudāju savu degunu asinīs, iesēdos vilcienā un pirms tam nopirku rīgas laiku, tas laikam pirmais numurs manā mūžā, ko nopirku. sēdēju vilciena vagonā, kas uzlabots par ES līdzekļiem, man blakus divi krievu jaunieši runāja par attiecībām, un es lasīju RL. tiesa, nevienu rakstu neizlasīju, jo zaļās āres aiz loga vienkārši vilka acis laukā.
nonācu galā, apetīti iemetu plovā, rabarberu maizē, pīrāgos un mazsālītos gurķos, šūpojos šūpuļkrēslā un runāju ar Luciferu. daudz laimes vārda dienā, mammu!
braucot mājās ar mazo hondiņu, nopirku vēl tuti frutii gumijkonfektes, kuras man atgādināja par orientēšanās sacensībām, uz kurām braucu vēl pamatskolā ziemā, slēpoju ar slēpēm un meklēju kontrolpunktus.