nezinu, kāpēc mani hokjs neinteresē. vidusskolā tācu gāju pat uz vernisāžu kur uz lielā ekrāna vaŗeja kliegt līdzi. spļaudījos no cigarešu dūmiem un viebos no alus, bet gāju un tad dziedāju pie Krievijas vēstniecības Latvijas himnu.
tagad jau vairākus gadus vienkārši nepanešu to klaigāšanu un atbalstīšanu.
tirpas pārskrēja, kā nepanesu.

dzirkstošais vīns un veselības aprūpes absurds. nebrīnos, ja pašlaik visi aizņemti ar urā un uz priekšu un gols.
tomēr vēlos paskaidrot, ka siers.

un tomēr jāsecina, ka Vitgenšteina vai Bovuāras bilde ietekmē manu attieksmi pret maniem tekstiem. par to, kas no tā jāsecina, pašlaik nav nozīmes domāt, jo nav prāta.

nez kā iet simonam?