sapņi mani iepriecina, jo tik emocinoāli sablīvētu dzīvi jau ikdienā nenākas redzēt un tad ikdiena kļūst par rimtu straumi, pat, ja tajā kkas notiek. tomēr rīti, kad atmiņa pārblīvēta ar naktī piedzīvotajām vietām, lietām, šausmām, skaistumu un trakumu, man iesākas satraukti un nepāriet līdz nākamajam lielajam nogurumam.
|