skrēju pakaļ politiķim, viņš tā apvainojās uz mani, ka pateica, ka nerunās, un tad gāja prom, es teicu, nu piedodies, atvainojiet, lūdzu saprotiet, bet viņš iecērties kāpa augšup pa kāpnēm. es lēkšoju līdzi lielajam vīrietim, kurš divus pakāpienus veica, kamēr es četrus. un tad es atkal saku, nu pagaidiet, lūdzu, smejos, jo man smieklīgi un elsiens nāk virsū.
viņš tā iecirties sāka man sāstīt, ka tādus nekorektus formulējumus nedrīkst. un es jau saku, ka iemulsu no nez kā un tā bij kļūda, par ko arī dziļi atvainojos. un lai man jel piedod, bet nemūk. nu kur es tāda maza pakaļ viņam!
nu neko noturēju to vīrieti. parunājām.
šitā puikām pakaļ neskrietu. kā tur bija par tiem tramvajiem?