fakin A, atnākt mājās, bet neatnākt, noraudzīties uz virtuves loga sārto gaismu, klusi nopūsties un beigt sist tās telefona pogas.
tad nu tomēr pēdējo reiz uzgriez ciparnīcu un meklē mazliet atbalsta, neko daudz, vismaz pusstudnu, kur palaizīt savas brūces. bet drīzi jau tas beidzas ar tādu veltīgu sajūtu, ka iederēties nedrīkst, ir jānovelk kurpes un klusi jāmūk. tad plīst trauki. kāpēc plīst trauki?
nu un tad dzimšanas diena, bez aicinājuma ar lapsu ķērāju, kas rej un rej un rej, jo suņi divi un lieli ir bijuši kopā pāris naktis pie manām kājām. spēles, alus un kūkas.
jā nu, pienene ir mana mīla uz mūžu.