tas gudrona dīķis mani vienkārši paralizēja. es jau gaidīju smaku, bet ne jau tādu, tāpat pieņēmu, ka ūdens būs tumšs vai eļļains, bet ne jau biezu piķa kārtu virsū, kas spīd kā eļļa un ne straumes, ne kustības. mēms bez nekā. Iemetu akmeni: šlakatas tumši brūnas un biezas, pamērcām koku un no tā pil melns piķis vai nafta vai kas tāds. Blakus vēl pamatu paliekas un nosvilinātā sarga mājiņa. Un tie plikie krasti un sarkanbaltā lente.
bet tantuki mežā lasa sēnes un brūkleņu pilni ceri.
|