kad uz ielas ubagi sarokojas un tā dāma, kas doma laukumā nosauļo savu seju brūnu kā šokolāde, iet pie čaļa uz operas tiltiņa, kas manāmi pavārtījies pa dubļiem, un saka: čau brālīt, dod roku.
ko tad?
bet veikalos veci perdeļi grib man dot šokolādi un aicina uz kino. mūžīgi skolniece.
lietus lietus aizskalojis saldējuma pārdevējus.