manai vecvecmāmiņai Annai Prūsei šodien vārda diena. viņa nomira 84 gadu vecumā, bet es viņu vēl satiku. Annai bija pamatizglītība un viņa strādāja skolā kautko saimniecībā, bet mācīja man skaitīt. viņa nenormāli mani mīlēja, es biju kašķīgs bērns, bet arī viņu mīlēju. kad nomira, redzēju sapņos: viņa staigāja pa mūsu dārzu un lika rasas pērlītes krūmos un kokos. viens no senākajiem sapņiem, ko atceros. uz bērēm, mani, protams, nepaņēma, man vēl bija maz gadu un ārā auksts.