puika vilcienā tik ļoti gribēja čurāt, ka arī man šķita, ka jāsakursto kājas un jādomā par jebko, tikai ne šķidrumu. bet sīcis slidinaja dupsi pa sēdekli, kājās stāvot, saliecies uz priekšu, krustoja nervozi kājas un sēdēdams, lika rociņas uz ķūļa, visu laiku dīdījas un turējās pie sēdekļa.
ar viņu kopā bija divas jaunas meitenes, viena laikam māsa, kuras, acīmredzot, nesaprata kā risināt šo situāciju. un pirms vēl es sagatavojos iejaukties, to izdarīja kāda vecāka kundze, kas norādīja uz vilciena stjuarti un tad jau viss tika nokārtots
pēc tam tikai sarunas par ķīnu, latviju un zelta medaļām.