pučini pavisam nopietni kaut ko ir pārpratis uzrakstot Tirpithu, kurā pirmās divas daļas ir traģēdijas un pēdējā komēdija.
pēdējais cēliens ir nebaudāmi izmaitāts. pat kairiša asprātības to neglābj no pretīgās saldmes un vēlmes atgriezties pie nāves sagrauztas mātes un mīlas apsēsta vīra.