ripo un veļas mans bērais kumeļš pret auksto vēju, krievu smiekliem, un latviešu klaigām. izripojām līdz saulrietam jūrā ar vakariņām smiltīs un miniatūru suņu ēnām koku laipās
tagad viļņi matos, ceriņi krūtīs un iedeguši pleci
raupji aukstie kokvilnas palagi tepat blakus, un vēl arī bērzu jauno lapu tēja.