līdz asarām vakar mēģināju iemigt, beigās jau sanāca ar, bet visas šūpuļdziesmas sev nodziedāju, par kaķiem, zaķiem, par lāčiem un bitītēm, par taurenīšiem un autobusiem, līdz ar visiem ciku caku, kaķēns mans un sešiem bundziniekiem un skorderiem. aitas skaitīju, pulksteņtikšķus skaitīju, elpas skaitīju, bet tās domas un domas kā šāvieni ausīs skan un skan, šaujas cauri un kā ar elektrību, kā strāva, kā zibens gaismojas.
bet no rīta mostos, rokas dreb un sirds kā dūjiņa būrītī sitas. tas no sapņiem.