skumjas piemeklējušas kumelīšu tēju, kas pārlija pār manu portatīvo datoru. ar šausmām un izbīli rāvu laukā vadus un zvanot A spaidīju baterijas izņemšanas pogas. beigās tikai var nolikt rokas gar sāniem un gaidīt un gaidīt, rīt jauna diena un rīt arī tad jau manīs, ko ūsainie un bārdainie darba rūķi man sacīs. žēl jau manu bak. un maģ. darbus, kas tur palikuši un bildītes bildītes. mazas lielas un skaistas tupas.
|