Dziednieka vārds bija Fords Dziļatvars. Viņš bija dvēsele un tāpēc viņam jau no pirmssākumiem piemita tikai labais; viņš bija līdzjūtīgs, pacietīgs, godīgs, tikls un mīlošs. Fords Dziļatavrs gandrīz nekad nebija satraukts. Un vēl jo mazāk- aizkaitināts. Taču viņš bija dvēsele, kas mita cilvēka ķermenī, tāpēc reizēm nespēja nejust aizkaitinājumu.
(..)
Dvēsele, kuru mēs šodien implantēsim, ir pelnījusi cieņu, nevis tādu blenšanu uz viņas ķermeni.
(..)
šī dvēsele ir speciāli izraudzīta uzdevumam. Salīdzinājumā ar pārējām viņa ir īpaša. Viņa ir drosmīgāka nekā mēs citi. Viņas dzīve komentārus neprasa.

un tā tālāk.
Tie ir citāti no S. Meijeres jaunās grāmata "Klejotāja"
3.lpp. un man ir gana. WOW! kas par lādiņu dienai!

* no grāmatas vāka.