smilšu vētras. pilna mute un ausis ar smiltīm.
samitrināšu mutautiņu un izslaucīšu.
citrreiz raudātu, skrietu prom no smilšu kastes, pakluptu pār sarkano spainīti un dzelteno lāpstiņu, iesistu brālim pļauku un vecmamma man izmazgātu sarkanās acis no putekļiem un naida un sāpēm.
bet tagad nekas.
spēlējiet savas spēles un paslēpes un slidas.
es laižos savos iknakts murgos, varbūt šonakt nepazudīšu kosmosā un varbūt mani negribēs izvarot sasisti vīrieši. varbūt nebūs arī mirušu bērnu un niknu suņu un krokodilu un visa pārējā auduma, kuram vārds ir kreps.