|
Vakar vakarā satiku Haraldu, ienācis DaDā viņš lietišķi noteica, ja gribam iedzert, daudz
efektīvāk to būs darīt, lietojot pašiem savu alkoholu, nevis kādas vietas
piedāvājumu. Apgalvojums bija gana loģisks un es žigli piekritu. Pasūtījuši
mango mērci un nolikuši mantas restorānā, mēs devāmies uz tuvējo Rimīti, kur ar
dažādiem džinkstošiem izstrādājumiem uzpildījām iepirkumu groziņu. Tad sēdējām
DaDā runājām daudzko par akadēmiju, daudzko katrs par savu pieredzi un domām,
daudzko par pagātni, tagadnes realitāti, un nākotnes vīzijām. Pēc paris stundām
par turpmāko lokeišenu nospriedām izmantot Haralda centra mitekli, un tad nu
sākās zvani piedāvājumi, solījumi padomāt, un viss cits kas piederas.
Interesanti bija vērot Haralda balss izmaiņas zvanot Gerdai, kad vēlāk to pieminēju, viņš iesmēja
un teica, ka jā balss kļūstot tāda dziļāka:) .
Dzīvoklī izšķīrāmies par labu karstai tējai, uzmeklējām
glāzes balzāmam, griezām sieru un pēc mirkļa pie durvīm jau bija Gerda. Citās
situācijās laikam gan es būtu notizlojies un juties vientuļi vai sazin kā vēl,
bet ar Haraldu tas bija ļoti organiski un jauki. Sāks sarunas par cilvēku
vērtību izpratnēm un kultūru īpatnībām, par daudz dažādiem sīkumiem, bet taipat laikā svarīgiem un cilvēku
personību veidojošiem. Īsziņu apmaiņas
ātrums ar Renāti bija sasniedzis vienu ziņu pus stundā, un ap trijiem es
nopriecājos ka nav neparko jādomā un jārunā. Mēs kļuvām maķenīt lēnāki un
apspriestās Tēmas dziļākas. Un puspiecos es jau pilnīgi noteikti priecājos, ka
man atvēlētā sega un spilvens nav jādala ar vēl kādu kaut pilnīgi vienkāršā un
nevainīgā naktsguļā.
|