|
[07 Aug 2008|10:22pm] |
|
Es pieklauvēju pie tavām durvīm, Tu atvēri, Tev mugurā bija
tikai mežģīņu biksītes un kas līdzīgs krekliņam. Es biju bez valodas un
iespējas kaut ko izdarīt. Tev rokā bija glāze sarkanvīna, Tu piedāvāji arī man.
Es paņēmu to un pēc mirkļa Tu apskāvi mani. Tavs augums brīnumaini smaržoja, Tava
āda bija pasakaini maiga. Mana auss pieskārās Tavai un es nespēju nenoskūpstīt
Tavu plecu un kaklu. Mana roka noslīdēja pa Tavu augumu. Es pieskāros Tavai
mugurai, gurniem, kājām un dibenam. Tu salieci kāju un es sajutu Tavu siltumu pavisam
Tuvu sev, es noglāstīju Tevi.
Apskāviens bija cauri. (Tevī bija nostrādājis kaut kas, kas
atgrūda mani.)
Tu vaicāji vai negribu ieiet dušā, es gribēju.
Es nevaldāmi tiecos Tevis, bet mierīgi sēdēju Tev blakus un
centos koncentrēties mūsu sarunai.
Es cerēju, ka vēl drīkstēšu pieskarties Tev, mīlēties ar
Tevi.
|
|