| viena doma cauri laikam |
[22 Apr 2008|01:22pm] |
Viss patiesais, kas man ir bijis, ir bijis ar Tevi, Mazà.
Man vajag to kopìbas sajùtu, ko Tu man nekad vairs nesniegsi.
Nav runa par pienàkumu, protams, Tev nav nekàda pret mani, ir tikai shausmìgi skumji, ka Tev tieshàm negribas mani sastapt.
Ir jau nedèlja kopsh Tu naksnjo ar viñu, un man ljoti pietrùkst Tava nakts siltuma.
Zinu jau zinu-- es nekas Tev neesmu, bet tam, ko jùtu un kà ilgojos, nekà nevaru padarìt.
|
|