June 2nd, 2026

• 6/2/26 02:04 pm
• Lido man no rokām izkrita un saplīsa šķīvītis. Patiesībā tas bija milzīgs šķīvis ar rasolu, kam pa virsu vēl biju paņēmusi dubulto porciju ar ķiploku majonēzes mērci. Kritiens beidzās ar pamatīgu sprādzienu, kas aizlidināja majonēzi vairāku metru rādiusā. Tas skats bija vienkārši traģisks: biezā masa bija trāpījusi uz masīvā koka galda kājām un ieķēpusies dēļu grīdas spraugās. Viena kārtīga majonēzes pika tagad rotāja pīto maizes groziņu, kamēr mazākas pilītes bija aizlidojušas līdz pat dekoratīvajai māla krūkai uz palodzes un blakus esošā bērnu krēsliņa koka atzveltnei. Tā apkārtējo reakcija... Pie blakus galdiņa sēdošā sieviete saviem bērniem skaļi, lai es noteikti dzirdētu, saka: “Uzmanīgi, nekāpiet tajā majonēzes peļķē, te pat manai somai un jakai tagad ir majonēze!” Jā, piedodiet, man pašai bieza, lipīga majonēze tek pa abām kājām iekšā kurpēs un pil no bikšu stariem, es taču ne jau speciāli te to tautisko interjeru ar majonēzi nolēju. Man gribējās viņai notīrīt no apaviem un linu kleitas tās treknās majonēzes pikas, bet vai viņa tādā sašutumā atļautu man, līdz elkoņiem nošķiestai ar majonēzi, vispār tuvoties?
• 1 commentLeave a comment