Sviests - labākais brālis

Katram no mums ir sava ģimene. Katrā ir jāmācās dzīvot kā māk. Uzskatu, ka nevienam nav ideālas ģimenes. Ja uzskatāt, ka tomēr jums ir ideāla ģimene, tad ir labi, bet es neticu, ka tajā nav bijis nekādu problēmu.

Sākumā gribu runāt par ģimenes strīdiem. Kuram tādu nav bijis? Cik bieži vecāki nav teikuši cikos tev jābūt mājās, kad neesi atnācis mājās laikus, sākas lielie kašķi. Nav jau patīkami strīdēties, bet tomēr gadās. Varbūt jūs neredzat šeit nekādus plusus, bet es gan. Tie liecina par to, ka par tevi uztraucas.

Skumji, bet ir tādas ģimenes, kurās sievas un pat bērni ir pārcietuši varmācību. Visbiežāk tam par iemeslu ir pārmērīga alkohola lietošana vai negatīvu emociju izlādēšana uz citiem ģimenes locekļiem. Bet vai tomēr nevar piebremzēt ar alkoholu vai ieelpot, un noskaistīt līdz desmit, līdzko esi nomierinajies? Lai kā arī būtu, bet bērni visbiežak pēc tam kļūst par ātru pieauguši. Uzskatu, ka tas ir slikti, jo tomēr vajag izbaudīt bērnības bezrūpību, kad gandrīz nav nekādu pienākumi. Kā lai ar šo problēmu cīnās? Laikam jau vajag upuriem pamest pārdarītāju. Saprotu, ka tas nav viegli, bet man liekas, ka kādu brīdi būs uz brīdi labojies, bet ar laiku viss atsāksies. Uzreiz lūdzu piedošanu tiem, kam tā nav, kuriem viss nostājies savās sliedēs.

Nopietna ģimenes problēma ir uzmanības trūkums.Ir ģimenes, kurās ir daudz bērnu. Gribot, negribot vienmēr sanāk kādu bērnu iemīlēt vairāk. Pārējie bērni noskauž to laimīgo, kuram uzmanība tiek pievērsta vairāk. Var gadīties tā, ka kāds bērns ir gudrāks, kas pelna tikai augstas atzīmes. Kad atnāk mājās mazāk gudrs bērns ar labu atzīmi, to paslavē. Bet kas notiek ar gudro bērnu, kuram atzīmes nav ne reizi paslavētas? Tas jūtas aizvainots, jo viņam augstas atzīmes tiek uztvertas kā pašsaprotamas un pūles netiek novērtētas.

Savukārt citā ģimenē vecāki ir šķīrušie un vecāki pēkšņi sāk bez nez vai kauties par savu bērnu uzmanību. Bet kā viņi nesaprot, ka tas ir vismagāk bērniem? Ir ārkārtīgi grūti izlemt, pie kura tu vēlies palikt, ja vēl ir māsas un braļi, tad var sanākt no kāda atvadīties. Sarežģītāku situāciju vēl var padarīt tas, ka viens no vecākiem izdomā pēc tam apprecēties. Iespējam, ka tev pēc tam ir pusbrāļi un pusmāsas. Smagāk ap sirdi kļūst, ja jaunlaulātajam pārim piedzimst kopējs bērns. Tad patēvs vai pamāte var atstumt savu neīsto bērnu. Vēl ļaunāk, ja miesīgā māte vai tēvs tevi sāk atstumt, tad tu jūties kā visa pasaule pret tevīm būtu nostājusies.

Protams, ir daudz vēl citas problēmas, ja turpināsu rakstīt, man būs pēc tam jāiet uz spilvena izraudāties, jo tā jau smagi rakstīt par šo tēmu, kur nu vēl visu to pārdzīvot. Zinu arī to, ka ir smagākas problēmas. Ja jums pietika pacietības šo rakstu izlasīt, varu tikai apsveikt, lai dievs jums par to ir pateicīgs un žēlsirdīgs ;).