 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Mans raksta - tavs lasa.
Un viņš uzlūdza viņu uz deju.
Viņa šo mirkli gaidīja visu vakaru, pat ne tik vien kā vakaru, bet gan jau gadiem ilgi. Viņi nebija tikušies tik ļoti ilgi. Bet neskatoties uz to, viņas acīs varēja saskatīt izbrīnu, pēkšņu baiļu sajūtu. Viņa pie sevis vien spēja ātri nodomāt "Vai tiešām tas notiek, vai tiešām piepildās mani tik ilgi gaidītie un cerētie sapņi?"
Kur tie senie laiki, kad viņi bija maziņi, viņi abi mācījās vienā klasē - visos klases vakaros viņi viens no otra nespēja atraut ne acu, bet arī uzdrīkstēties tiem bija bail. Uzdrīkstēties pieiet klāt un vaicāt, vai dejosi ar mani, vai ko līdzīgu. Tas turpinājās gadiem. Ar laiku tie izauga un šķīrās katrs uz savu pusi. Ejot laikam - tie mainījās, bet mazo bērnu dienu atmiņas kaut kur dziļi noslēptas vien bija nogulsnējušās.
Viņa ar atcerējās to, kā kāds "St. Valentines" dienā viņas istabas durvis, kamēr viņa pate bija skolā, bija izpušķojis ar sirsniņām. Un tieši tai pašā dienā skolā nebija viņš. Ar maigu cerību un ilgām lūgsnām, viņa ticēja, ka tas bija viņš.
Bet tad pēkšņi - viņa saprata, ka kaut kas nav kārtībā, dīvaina sajūta un tālas balsis sauca viņas vārdu.
Atgriežoties no tālajām domām un atmiņām atpakaļ realitātē viņa atskārta, ka dziesma bija beigusies, gaismas izslēgtas un visi aizgājuši.
©mRe
Marco Mārtiņš Romanovskis
2008.gada 25.maijā
Current mood:
Atmiņu mutulī..Current music: Elton John - Your Song.