zoo krāc - 31. Augusts 2008

vakar visu dienu nogulēju svešumumā pie tv, auklējot mjaumīti. protams, ka tādā slinkumpampšanas stadijā nekādas domaspar "iet mājās" nav. labi ja saņemās apēst kaut ko, vai jau diezgan raitākā un sparīgākā solī, doties piepīpēt balkonu. gulēju. sapņoju sapņus. no rīta atveru acis un gultasbiedrs jau rosās. "ak tu muļķis", es nodomāju. viņam taču vajadzēja pamodināt mani laicīgi, lai varam reizē iet. bet tākā vēl viens biedrs, bez mums un mjaumīša, mājās bija, viņš bija nolēmis ļaut man izgulēties. bet ne vella. man vairs miedziņš nenāca. līdz autobusam vēl bija atlikušas vien 20 minūtes. tas nozīmēja, ka pēc 10 minūtēm jāiziet, lai nenokavētu, jo ar autobusiem jau nekad neko nevar zināt, tāpat kā ar bitēm. ārā bija diezgan pavēss. un līdzi biju paņēmusi tikai vienu plānu jaciņu. mazliet sala rokas un degungals. varēja just, kā vējš lien caur diegu spraugām, un kož man rokās. gribējās pieturā uzpīpēt. pacēlu acis un sapratu, ka nekas nesanāks. autobuss jau bija klāt. atlika vien nopriecāties, ka tik veikli pasēju saģērpties, saklāt gultu, izpucēt zobus, un sašņorēt kedas. diezgan garlaicīgs brauciens. lai arī tikai 10-15 minūšu garš, tomēr gana nogurdinošs, bez tam, kaut kur meža vidū, pamaniju, ka ārpus braucošās dzelzs kastes sienām pamatīgi ārdās lietuslāšu brālīši un māsiņas. piere savilkās, un starp uzacīm parādijās neliela dusmu krunka. klusībā pie sevis nolādējos, izburkšķējos, un sāku aprast ar domu, ka publiskā rīta duša būs neizbēgama. mana pietura jau bija gandrīz klāt. piecēlos no nevisai ērtā krēsla, un devos uz durvju pusi, pa ceļam piespiežot lielo sarkano STOP pogu. durvis atverās un es lecu ārā. pirmais - ielecu peļķē. tālāk gāju un liju, biju domājusi piefiltrēties kādam zem zoņķika, bet tad ievēroju, ka neviens nekur nestaigā. un ja staigā, tad ne uz manu pusi. drošvien tas ir tīri normāli, ja lietus laikā cilvēki ir mājās, pieturās, mašīnās, vai vienalga kur, tikai ne uz ielas. čāpoju tālāk un turpināju slapināties, līdz ieraudziju veikalu, un momentā atcerējos par pīpēšanu. iegāju veikalā, nopirku mazo koliņu(lai piedod man mana veselība) un šķiltavas. bišķi izpurināju matus un gāju atkal ārā no veikala. žļek, žļek... es gāju pa ceļu, kūpināju savu mentolpīpi, un cerēju, ka neviens mani neapšļakstīs. beidzot biju pietuvojusies pie pēdējā luksaforu, kuru man vēl bija jāpārvar, līdz pēdējai mazajai ieliņai, un pagalmam, lai tiktu mājās iedzert siltu tēju un uzvilkt sausas drēbes. un WUALAAAAAA !!! par mata tiesu!! gandrīz dabūju sejā kādus 2 galonus ūdens. labi ka paspēju palekt malā. zaļā lampiņa sāka mirgot, un es jau atkal gandrīz biju palaidusi garām iespēju šķērsot šo nejauko ielu. tālāk viss bija ātri. jau kuro reizi biju aizdomājusies, pat kaimiņieni aizmirsu pasveicināt, cerams viņa neņems ļaunā. sameklēju atslēgas un pirmais kas mani nāca sagaidīt, bija skaļi rejošā džesijas jaunkundze. sabučoja mani no galvas līdz kājām, 2 dienas nebija mani redzējusi. viss notiek pēc plāna. tēju uzvāriju, sausās drēbēs ielīdu, ieslēdzu datoru, pačekoju kas jauns virtuālajā pasaulē, un nolēmu, ka šoden taisīšu lielo drēbju dienu, kas nozīmē, ka visu dienu šķiroju drēbes, ko vajag, ko nevajag, kas der, kas neder, ko mest ārā, ko mazgāt. kad viss bija sašķirots, es pēkšņi atčuhnijos, ka nav ieslēktas nekādas patīkamas skaņas fōnā. ilgi nevarēju izdomāt, ko tad īsti maniem dzirdes orgāniem šodien labpatiktos nobaudīt. joka, ne joka pēc, uzmeklēju lastfm mantra radio. tad arī diezgan ilgu laku klausijos visādus krišnu, budu utt dziedamgabalus. diezgan forši patiesībā. man dikti iepatikās. kā rezultātā baigi iespaidojos un uztaisiju savu jauno bildi, tas gan bija tīri joka pēc. vēlāk, diezgan nejauši, man sanāca uziet kaut ko tik relaksējošu, un dikti dvēselisku. Desert Dwellers - Parabolic. tā nu es visu dienu klausos visādus yogu gabalus un mūku dziesmas. ha. īstenībā baigi patīkamas pārmaiņas. un kā zināms, mūzika ļoti iespaido cilvēka pašsajūtu, un cilvēku pašu. nu tad varu teikt tikai to, ka šodien nejūtos ne sagurusi, ne nomākta, ne drausmīgi domīga, ne kašķīga.. vienkārši čills.. drošvien turpināšu klausīties arī pa nakti, iespējams redzēšu kādu jaunu interesantu sapni, pavisam citādu. varbūt es atkal redzēšu svarīgo sapni. man tagad derētu padoms no zemapziņas puses :)