zoo krāc - 20. Augusts 2008

vēl tikai vakarnakt, ne visai vēlu. kā ierasts ar kājām nācu mājās. pagāju garām 2 jauniešiem, kuriem acīmredzot bija kaut kādas neizskaidrojamas problēmas, ar manu matu griezumu. protama lieta, ka šie kaut ko uzpurpināja man nopakaļ. es vienkārši nevarēju paklusēt. pateicu vien to, ka savus jēlos komentārus varēja izteikt tad, kad es būtu pagājusi garām. pagriezos un gāju tālāk. sajutu ka kāds man uzsit pa plecu. tiklīdz griezos saņēmu sitienu pa sejas labo pusi. labi ka ātri noreaģēju un iespēru ar celi pa čaļa vārīgo vietu, un aizbēgu mājās. ātri sameklēju frī kartupeļu paku un piegrūdu pie nejaukā puna, sev zem acs. sasmērēju ar kaut kādu pretzilumu smēri, bet tik un tā sāp kā ellē. pretīgie, zemiskie tārpi.

cilvēks, kurš pats savas vainas dēļ ir ievārijis baigo putru, un tagad izpostīs vairāku cilvēku dzīves, dažas iespējams pavisasm, dažas tikai uz kādu laiku. iepriekš pat nesagatavojot gaidāmajām sekām. varbūt pat labāk ir tiem kas jau laicīgi nezin. vismaz neatliek bezpalīdzīgi ieslīgt bankrotā.