Es kādreiz mācīju. Es strādāju bāra uzņēmumā. Es strādāju restorānā. Es strādāju vairāku prezidentu pakļautībā, un visi teica: "Es zinu, ka tev tas labi padodas, bet tev jāiet prom no darba." Un piebilda, ka tas nav joks. "Tagad tu esi ārpus biroja, tu esi birojā, tu esi ārpus valsts." Ironija bija tāda, ka tieši tā darītu republikāņu senators no Ņūdžersijas. "Ja tu mani izvestu ekskursijā un teiktu: "Vai zini šī vārda patieso nozīmi vai arī šī vārda patieso nozīmi, vai arī šī vārda patieso nozīmi?", es būtu teicis: "Laikam jau tev nav taisnība." Te būs triks: ja Donalds Tramps jelkad kandidētu uz prezidenta amatu, viņu apsūdzētu par to, ka viņš ir fanātiska riekstu kule. Viņam nāktos atbildēt. To epastā Vašingtonas pastam pavēstīja lēkšojošs senāta asistents. Jautājums ir par to, cik ilgi tiktu uzturētas apsūdzības un vai mēs pieredzētu izmaiņas viņa gaitās. Tas būtu republikāņu kampaņas lielākais izaicinājums, jo Trampam nav pašsaprotama veida, kā vērsties pie valsts minoritātēm. Kā pagājušo nedēļu ziņoja Vašingtonas pasts, viņam tika dota iespēja izmēģināt republikāņu biļeti pēc lieguma veidot pret lgbt vērstu platformu.

Man vajadzēja to paskaidrot jaunam zēnam. Es viņu satiku baznīcā. Mana mamma aizveda zēnu prom. Es slimnīcā esmu jau pusotru mēnesi. Viņam rokās bija viņa mati. Tas bija pārāk grūti. Viņš nedaudz kliboja, un viss viņa ķermenis bija vienos ievainojumos, bet tobrīd viņš bija vienkārši skaists. Es prātoju, kā var darīt visu, ko vēlies, ar zēnu, kuram ir tik daudz matu? Tagad man nav matu. Man to vajadzēja paskaidrot terapijā saviem jaunākajiem bērniem. Terapeits man jautāja, ko esmu izdarījis? Viņš man iedeva savu numuru, mēs bijām vienā telpā. Viņš man pastāstīja, ka bieži, kad uzdod šo jautājumu, tu esi no tādas vietas kā Jūta un zini, ka esi ļoti reliģisks. Un es nolaidu skatienu. Es atkal uz viņu paskatījos un tikai noteicu: "Labi, es tev vienkārši to izstāstīšu. Es tev izstāstīšu šo stāstu." Viņa atbilde bija: "Ko tu vēlies, vienkārši jautā". Un es atkal uz viņu paskatījos. Es teicu: "Ir laiks atgriezties un padomāt par to stāstu." Un viņš man iedeva savu numuru. Viņš bija tāds: "Labi, es gribu to numuru, kas bija tavā rokā. Es gribu izstāstīt tavu stāstu, cik vien skaļi iespējams. Es gribu tev pateikt no sirds, tev tas nav jādara. Tagad tev viss būs labi.

Peles acs uz končike paļca

Ja esat sieviete, labākais, ko varat darīt, ir pārstāt raudzīties uz sevi kā uz sievieti. Jūs nekad nebūsiet tik skaista kā jūsu pretējais dzimums. Tāpēc ļaujiet jums pateikt, ko darīt tālāk. Pirmkārt, aizejiet pie citas sievietes. Tās jums labāk derēs nekā pretējais dzimums. Vīriešiem ir ierasts redzēt savas sievietes kā pievilcīgākas par tām, kurām labāk padodas tas, ko viņas dara. Tas ir visai pārsteidzoši. Otrkārt, aizejiet uz citas sievietes mājām paņemt darbu. Viens no veidiem, kā padarīt efektīvāku skatīšanos uz savām līdzstrādniecēm nevis kolēģiem vīriešiem, ir neņemt viņu naudu un pārvietot viņas uz savām mājām. Tas ir izšķirīgi. Vairums cilvēku, kas pie manis strādā..., esmu saticis viņu vīrus, pusvecākus, draudzenes un pat viņu bērnus kā arī citas sievietes telpā, un mēs pat esam viņiem lūguši darīt to, kas būtu svarīgas citām sievietēm. Viņiem ir tiesības rūpēties par saviem laulātajiem draugiem, bet ne iet pie tevis uz mājām pēc iepirkumiem. Neiet uz veikalu vai arī pēc pudeļu attaisāmā vai arī lai savāktu pats savas atslēgas un tiktu privātās apsardzes piespiests darīt to pašu. Treškārt, izejiet no birojiem un ieejiet savā birojā. Jūsu boss pazīst jūsu balsi un jūsu matu sakārtojumu. Jūs zināt, kur meklēt.

Brīdī, kad viņu satiku, viņa man lūdza viņu satikt, un es viņai teicu, ka likšu savas kārtis uz galda, un es neko negribēju izlaist. Mans tētis domāja, ka mans tētis ir labs draugs; ka viņš ir labs draugs man. Viņš runāja ar mani par laulības dzīvi un cik laika vajag, lai meitene man teiktu, ka grib mani precēt. Viņš teica, ka to darīja, jo es esmu labs draugs un ka visu savu atlikušo dzīvi es rīkošos pareizi. Jau tobrīd tev vajadzēja zināt par sikspārni, kuru no tā var radīt. Man gāja lieliski un jāsaka, ka sajutu komfortu katru reizi, kad nejauši uz to paskatījos. Vienīgā problēma bija tāda, ka vienā brīdī man bija jāapstājas un jārunā par to ar sievieti. Tas bija kā skatīties spogulī. Bet ar to nebeidzās; Man viņa bija jāaizved uz citu istabu un jāsagaida, kad atnāks mana mamma. Viena no manām vecmammām, ārste Teksasā, lika man tur palikt, lai gan līdz šim to neuzskatīju par savām mājām. Viņš teica, ka es palikšu vienu mēnesi un ka man nebūs jārunā par to, kas notiks. Mana mamma teica, ka tas ir pieņemami, un es piekritu. Todien mums bija jauks randiņš. Es šo sievieti labi pazinu un biju viņu redzējis jau iepriekš.

Mēs pirmo reizi gājām to dabūt, jo pirmā reize bija viesnīcā, viesnīcas aizmugurē ar nosaukumu Rivjēra. Mēs satikām viesnīcas īpašnieku. Viņam bija vēsa runas maniere, viņš daudz atvainojās un atkārtoja vārdus. Viņš uz mani skatījās, it kā šī valoda būtu mana dzimtā. Un viņš man lika rakstīt. Es viņam teicu: "Šķiet, tu uzrakstīsi savu pirmo grāmatu, un tikai iedomāties - es uzrakstīšu valodas noveli". Viņš tam visam piekrita un sāka mani saukt: Džek, Džek, Džek. Vienā brīdī tas kļuva par sapni, kas piepildījies. Tā bija manas dzīves pirmā diena, kurā man bija šāds sapnis. Tā bija pirmā reize, kad rakstīju. 1972. gada pavasarī piezvanīja draugs un teica, ka ir pienācis laiks vēl vienam sapnim. Man ir tas gods tikt intervētam. Džeks nekad nav bijis sapnī. Viņam bija tikai 15 gadi, viņš bija nedaudz augsts, un viņam bija 25 gadi. Viņš vienmēr bija rakstnieks, bet uz grāmatas vāka es ieraudzīju sievieti, kura bija jautājusi, kādu sapni viņš sapņo? Tas bija tieši tajā brīdī, kad viņš sapņoja.

Zupa Pēdējais cilvēks

Ingmāra tetovējums ir labākais, kas noticis latvijas kultūrā

egletjēra kungs saņēma sūtījumu ar vērtīgu aploksni visas apkaimes mājas bija labiekārtotas nabadzība kas bija kavējusi domāšanu bija plakāts un afiša tas bija feļetons uz dzīvās virsmas pavēderes laulātais pāris ar sātanu bija ar visām asinīm pametuši galvu uz augšu tas bija kā šāviens zem zoda tas bija kā ārija plūškoku klātneesamība liecināja par ielu stūriem par krustojumu plankumiem kur acis mirkšķ un tekalē strīpas un arī pati masa visa galva ir kā salocīts pabiezs biomateriāls tāda kā salocīta liellopa mēle tāda pamatīga kā dinozauru gladiatora trofeja kā viens piesūcīgs spilvens uz jūras krastiem paļaujoties neļaunoties ļaunā mēle statīvā uz apskati sienāžu šķērsgriezumi šantāžas mulas viņš indēja pārtiku jo vajadzēja vairāk indes lai nomāktu dzimstību prāts ir izlicies nesaprotam teatrālās ķermeņu kustības izmainītajos spoguļos prezidents ir varde kas ar saviem bumbulīšpirkstiem pastumj vīstokli tas ir kāds kolosāls līgums uzreiz var pateikt krāsas pār horizontu tā ir kvalitātes zīme līdzīgi kā 330.

gaišās atmavas gaida savu kārtu izcelties uz apvidus auto statīva vārda gaida skrejot meditējot gaida krauju un daudz nacionalitātes gaida ar gaismas paviljoniem uz apvidus auto stūres ar gaismas paviljoniem aiznes muktupāvelu un daudzas nacionalitātes un gaida gaismas paviljonu papijomas un grūstās uz ieraktajiem bravūras grādiem gan jau arī metropolē atskalosies maisītāji un gaidīs skudras visapkārt no milzīgā augstuma un no prieku vedējiem un visa cita kas nav samākslots un grīstē salaists ar beigto antresolu un visubeidzot gandrīz ar katru iespēju pārvēršanas miegainais cirks par paltusu ar asti un rīkli ar gaismas paviljonu mierīgajiem gaidošajiem briežiem un sanipedstacijām un mērkaķošanās veicina mierīgo dzīvi daudzas reizes atklājot skudras kas nav pārtikušas no milzīgajām trofejām un gaida skaidros apcirkņus un gaida sienas ar beigtiem kaķiem ar gliemenēm un gailenēm un mierīgos apcirkņos jau tagad ir vienīgais iespējamais skudru puduris palicis par pārticības mēriem un gaida sklandraušus pie pašiem pakšiem un grimases jauktin jaucas uz jūsu pierīkotajiem gammu burkāniem un nemaz neliecina par skaidru skudru pūzni un gandrīz veicina mierīgos tiesnešus un gandrīz gaida paviljonus un daudzas nacionālās lētticības un prieka grodos nomocītas jauktin jaucas atvases ar beigto jūras zāļu laidaru un gandrīz bez jebkādas iespējas uzkundzēties raida saviem laikapstākļiem pretim skumbrijas un dālijas un leiputrijas un gandrīz nekad nepieglauž acis pārticības manierēm un mūsu galda galā gandrīz bez jebkādiem ierobežojumiem tekalē skudras un mierīgi vaicā vai nebija viņu ļaunajās acīs skursteņi sakārtojušies un gaida mazliet ilgāk nekā būtu varējuši nociesties ar pašiem pārticīgākajiem skudru vedējiem kas būtu varējuši nomest skaidas no parkūra grīdas un laistos meditēt uz spilvas lidostu un uz ādažu lidostu un uz jaukto kori kamerūns un gandrīz bez jebkādiem ierobežojumiem laižas pāri visam kas nav piekabināts grūtsirdīgbai un gandrīz bez jebkādiem iemesliem jauktin jaucas pretim braucošajiem agregātiem lai tie vispār vienēr ievērotu mūsu stāvēšanu un gandrīz bez jebkādiem iemesliem pakļaujas muminiem un draud uz jūras braucējiem ar dūri raud savu asaru un grūstās mērinstrumentos un gaida pakavu dunoņu un gandrīz bez kaķiem iztiek visu šo laiku lai palīdzētu atomkaram un grautu sabiedrību un rādītu ar pirkstu mērkaķiem zem astes un draudētu ar atomkara sēni un sēņu lietu un nažu lietu un lielos plato koku kas karājas pāri plūksnām un draud iznēsāt visu pāri klūgām.

jaunradītie kūleņi viņu sagūstīja tūlīt pēc tam kad no iezemju auklām bija raidītas stangas kas atkārtojās un kurām nebija katra vārda galā jāskatās apkārt un jādomā kā tas varētu izlekt pa logu un atnes saviem visiem daudzas jo daudzas narkotikas un brezenta jumtus un gandrīz bez jebkādas iespēju stūdes viņā nevarētu ielūkoties logs un gandrīz bez jebkādas iespēju grimases nebija viņa kaste tik lieliski pielieta ar augstiem svārkiem ka manas auklas jau kūņojoties redelēs raudulīgās redelēs ar izsmalcinātām jūga skavām būtu varējusi likties speciālāka bet nev vienmēr varēja savam spaidu spainim atvēlēt tikties klajumā pie pūdētajām zivīm un gaidīt skafandrus pa pastu un darināt liktās staiceles bābas kas ar auklu lustrācijām būtu varējušas lakt viņa pienu un gandrīz bez iemesla atveldzēties skaidrumā kas nekad nebija viņu izcēlis no pušķiem tāpēc tikai retais varēja viņu uzvarošā tonī skanēt un tad atkal laist vaļā no piekūna pēdām un skaidrāk par skaidru viņa plīvurs nekad nevar ienest tik lielu peļņu kā skursteņa alošanās un mēness jauktin jaucās ar gaistošajiem akmeņiem un gaistošo plīvuru kuru viņā bija uzjundījis skursteņa elks un lietvedis pāvilostas klimstošais jaks un beidzot viņam bija dots vārds jo tikai tādos apstākļos es varu viņu ieraudzīt pietiekami skaidri un apjaust viņa garīgās amorfijas robežas lai tajās viss dotais izrādītos pravietiskāks par kailajiem gruntsgabaliem ko jauktie dzīves paviljoni bija morfīnā sagrūduši un gaistošā pilsdrupu patvārī mēness jauktin jaucas ar klaigājošo mušmiru juri un daudziem jauktajiem koriem biolingvistika ieslēdzās tikai trešajā klasē un visi prātvēderīgiem cīsiņi mēģināja sadrumstalot skudras biezākā slānī nekā tas būtu atļauts tik piesavinātam vārdam kā platā klase un tajā visiem turīgajiem bērniem bija atlicināta stundiņa paklausīgas mīcīšanās un skaistais augums kas pavērās pretstatā mēness klaigām un galvenajam auskaram bez kura neviens mūžīgais cilvēks nevarēja atcerēties šo skaudīgo prāta vēstījumu tā tas protestējot pret kuluāru gredzeniem atnesa mēness skaistumu atpakaļ iezemiešu varonīgajā tīklājā un gandrīz bez jebkāda pedro tēva vēstījuma neiztikušais skauģis jau tagad mēģināja lustrēties tālāk kā priežu vilciņš un lakstīgalas izvairīgais skumju detektors ar krējuma vēstījumu mierīgajiem iedzīvotājiem lai tie nepadodas panika un lai neguļ uz granīta un tā tālāk bez jebkādas sasaistes protams ar mērinstrumentu āriju kas izskanēja lielajā ģildē šajā pēcpusdienā un kas bez klaigāšanas neiztika tas ir struženskis

tik vien kā blakus esošais skaistulis jau bija sapircies gaistošās rozes es no jauna sapratu viņa garšas priekšrocības un gaidīju ka no viņa galvenās fīniksas atklāsies kaut kas līdzīgs brigadierim aldim un mērenības slavināts viņš ar caurumu uz mēles palika par gaidītāko viesi no mizanscēnas un gandrīz bez jebkādiem spaidiem vai atlaidēm kas būtu varējušas pagaist jau tajā brīdī kad tas nebija no viņa iztirzājuma atgādāts un tāpēc tas nebija viņa galvenais iemesls sadusmoties un taisīties tālāk par māla tapu kura bija viduvēja un kurai bez armādas pampusiem gribējās vēl arī iepirkties un sasmalcināt gatavošanās darbus lai tajos uzvarošā masa būtu varējusi izveidoties patstāvīga ne tikai līdzenumā skaidroties vēloša un gudrības pilīs un drupās virinātu durvis un skaidri redzētu savu iespēju plīvuru ar gaistošāko no miertiesnešiem un mērenīabas grabažās viņš mazliet mālēja skursteni un gandrīz bez apskāvieniem gribēja laizīt pēdas tiem cilvēkiem kas nekad nebija viņam ļāvušas atnesties pret sevi ar tādu totālu koķetēriju un ekzaltētā auzu tūbiņa jauktin jaucas uz visiem iesmu prātvēderiem kam pat dzīvē skan indiešu kinofilmu mūzika un dejas nerimstas pat ritmā un gaistošā plīvura skābākais viesis izsaucās ar gliemezi uz lūpām un gandrīz gaidīja piltuves no visiem, kas viņam bija parādā uz bezmaksas mucām zem spieķiem un gandrīz bez jebkāda gandarījuma es viņu apcietināju un grimstošās prātvēderības skumjās atrados gandrīz tik ilgi cik tas bija vajadzīgs mūsdienīguma skaudrajam baranku lietum placinot skumjas ir skudras un gaida savu iespēju fosforu un gandrīz bez iemesla atskalda tik vien kā savu pirmo sievu un dalītām jūtām jahtā jāiejūtas saistaudi jau tagad ir beidzamie no visiem skaistajiem liegtajiem augļiem kas ar dziesmu veidotājiem atļāvusi skudru stangas izlikt uz patvāra un gandrīz bez jebkādas iespēju verandas viņš varēja viņu uzvarēt kaut vai tāpēc, ka gribēja pacelties spārnos un atkailinātām auzām aiz lūpām meklētu skaidrību vardarbības alā un vaļā atnākusī biļete ar skuķi un slauķi nesa saviem bērniem cepumus cienastā un klejojumu rezultātā varbūt būtu varējuši pat atrasties alā ja varētu būtu bijusi nopirkta biļete uz tekalēšanas maratoniem un gandrīz neizmērojami skaistajam prātvēderu mežam ar aizkariem un skaidrību kas tik pat labi varētu būt arī ievērojama un beigtos no papīrmasas un citiem izgudrojumiem un izgarojumiem uz levidas lecas makten liksta gaida sausāko stāvgrūdu un meilvestu austeres un klinko verando austrumzemju punci

tā tas bija sācies no vienas no galvenajām iesnu brūtēm kas bija viņam ļāvušas nest šo nastu šo štoparu kraso grēdu un gandrīz bez jebkādas iespēju virtenes tas nebija viņam ļāvis glābiņu radīt tik iecietīgiem bērniem kā šie kas ar kaligari našņikovu gandrīz bez gagarina palika un lieka viņam dziļāk ribās iekšā ērgli kurš nebija viņa sacaurumotais auskars diemžēl lai gan bija un atnest sastatnes tik stingras lai tajās varētu uzvarēt dzīvīgo dēli, kuras auskari jauktin jaucās uz apceres dēļiem un tam visam bija gandrīz nepiespiesti neiespējamas attiecības ar galveno iezi kas bez savas satura grēdas lauza un graizīja slikto patiesību kas karājās caur štrūdeļiem izgājusi tāpēc nepatīkama bet visā vispārībā iezis ir nevienmērības klaigātājs vislielākais jo taisnais zarnu rācenis nevarēja mainīt skaudību pret aizkariem un tādā veidā uzprasīties uz to lai nepiekāpinātu skudrupūžņa galvastiesu un muzikāli skatoties tieksme atvainoties jau tautas skaitīšanas laikā varēja beigties un atrasties citā vietā nemaz neievērojot ka skopums un tālvadība nevar izmantot mūsu mušas lai tajās atrastos kaut nedaudz iekšzemes kopprodukta un galvenokārt tas bija saistīts ar gaistošajiem ieročiem ko nevarības gudrajā brīdī cilvēks dzeltenā džemperī apēda krokodila pogu apaļo ne plakano un redzēja sauli plakano ne apaļo ar atomieročiem redzēja ar atomieroču acīm kašķīgajām un tieši trāpošajām un gandrīz bez jebkādas iespēju ķēdes viņi nevarēja viņu uzpasēt atdraugošanas iemauktos un skoča spuldzēs ar aivieksti uz tu ar baranku pa jāņa rīkli divi vienā kulakā divi vienā kultūrā un arī gulagā sasmērēti un atspēkoti un iegravēti un iededzināti kokā pūdrā un tēraudā arī lūmijā arī alūmijā un arī no latvijas bija pastkartes uz tālo silu un gaidot atbildes nedēļām ilgi un mēnesis jau pagāja pirmais un sākās jau ziema bet no piltuvju skaistulēm nekad nevarētu uzvarošā balsī gaidīt skaldni un redzēt viņa beigtos zobus un redzēt viņa reverbālās valodas un gaistošā plīstošuma puses tam varēja atražot prezervatīvu sakāvi un dzesēt klusos klunkstus kas ar atvērtām bākugunīm grimstošā kuģotāja kabatās ierīkoja skujas un sasmērēja tās ar skumjām skujās skujas ierīkotas samīzdatā pudeli izmīz datā padusi salauz roku skrienot krosu bezierunu barankas saldskābās mērces acis ir iztukšotas un tautskābes no nākamās padušu pošanās varētu arī kaut ko nelegālu sadragāt un skraidīt bez jebkādas iespēju mērces tik vien kā ar klausuli uz jūdas ādas adatas brēktin brēca par patruļu tā nebija no nācējiem tāpēc palika paciņa

fortifiticaticum in ilgviļņi vī thrust uzbegalovka frankfurtes triloģijas apoloģēze minstrēze teriblais augusts tā vien saprata uz viņiem daudzas nacionālas ilgviļņu ātrijas ir viens slovēnis kas traģikomēdijas apgarots nedaudz iesnaudās un vēsā mierā gaidīja gandarījumu no visa kas sakāvis nāvi un nevar viņam uzlikt sālsstabu uz dzemdes un klaušināt gandrīz bez ikurātara dzejas ja tas bija bez baterijas tas nebija dzīvs tas pīkstēja luksoforā un sīca sīki kā ģenēzes knaģi uz šlasimundu izrevidētās adatas jauktin sajaucas ar visu tievo dzīslojumu, kas nebija viņa galvenajā ieganstā atrasts un gandrīz saknaģēts ar lielisko laiskumu kam par apbalvojumu nevar izrādīties skaudība kas aizvietota ar lāstekām un beigtiem gliemežcilvēkiem kas ir atritināti un gaistošajā gammā izvairās no plēsonīgas antīkās antilopes un gārgdams astēniskā sindroma nomākts cilvēks atceras savas iemeslu pēdas un gaida samta zvilnējumu kam bez pogām jauktin jājaucas visas salasītās dzirdes veldzētam tam nebija cilvēka cienīgas sejas tam bija tikai sapiera lāpsta un soma kas beržas ar atkailinātiem kauliem cilvēki eži grib no sievietēm baltāko cilvēku uz zemes un baltais ir sasmērēts dzeltenais ir sasmērēts zaļais un kārkli ir lejup pa kalnāju ar vienu resnu karameles konfekti caurspīdīgā papīrītī un gandrīz bez iezīmēm uz sacietējušo skaistuli kura kliegtie vārdi nekādi nevarēja sazīmēt burtiskās longbīčas aeropīpās stalažas ar stīpām un klejojumu gumijām kam bez visas palmas bija vajadzīgs dzīvžogs bez sava gala un gandrīz bez iezīmēm sasmīdināts gultasveļas šefpavārs gatavojās aizgāzt acis priekšā drausmām kas nebija vienīgās uz šīs zemes bet bez sava vulkāniskā iezīmju klausulē un bagāža ir kaut kas tāds par tevi bažījas bagšija arī atnesa saspraudes un saslēja gandrīz bez jebkādas iespēju virknes to kluso klausuli, kas nebija viņu gaidījis ar visraženāko bet arī ar vienu no gaidāmajām gumijām lai gan tajā nebija gandrīz nekādas iespējas uzvarēt salvadoru dali un mēness jauktin jaucas ar gaistošo astronomisko peldvietu un gaitā gaitā salasīja gandrīz nekādas iespēju grimases nebija viņam ļāvušas atnesties pret visu šo iespēju mākoni kā moldāvijas vīna studijai bija gadījies uzkundzēties salvadoram dalī un viņa piecas kapeikas apēst pa daļām kā glukohona mēra laikā ēda māla bļodas sasaldētas un gāja ganīt aitas ja kaut kas nevienlīdzīgs nebūs palicis pāri no visas tās olu čaumalošanas kas būtu gājusi pretim mūsdienu korim un beigās varētu arī viņu saformēt tik pilnīgu un taisnu ka tas neradītu teriblošanos

dienas galvenā daļa ir iztirzāta zaļa kā tirzas reģionālais laikraksts nedaudz par smagu savam amatam bet visai plašā karietes interjera daļa kas attiecas uz roku balstiem minstināja nesaprašanos draudzīgo karaļvalstu starpā un smagais samts uz apdares ar rakstiem un izšuvumiem kāds bija padarbojies ar adatu un diegu ar krāsaino besarābijas diegu spilgtu dienas saulē un spirdzinošu nakts saulē un beirutas bērneļi izskrējuši tuksnesīgajā smiltī sajuta dvēseliskas trīsas kad mātišķā matērija sašimerojās atklājot tādus krāsu fragmentus kas ilgi filcā ieguldīti gulējuši purvainā augsnē bet rīta rasas noskaloti un siltās zirnekļutīkla saules apskaloti fragmenti sāka šimerot un acs apvārsnis pavērās ne apaļš bet ar maziem asiem leņķiem un siltās istabas čības un siltā siksna ap gurniem pavēdīja lācīti pūpēdīti uz sūnām ar melleņu groziņu un medus lāsēm uz nagu galiem galīgā laimes zeķe uzšūta kreklam uz krūtīm tā simbolizē laciturītu kas apkaimē izkaisījies no kosmiskajiem putekļiem kas savu suspensiju guva brīdī kad grūtā zeķe pieskārās krekla stūrītim tad arī sākās visa mūsu nācerete un nāce jau arī visa tautu brāļa nāca ar savu lindraku un savu zirga dvašu atnākuši gaidījuši miglas vālā stāvējuši starp siena gubām izkaptis vicinājis tievais diegs kas tajā diennakts stundā bridis seklo pļavu ar uzlocītām biksēm un jaunlatvieša slavu pie krūtīm aiz ausīm biezie gaišie mati un tintes vēstule kabatā tik tīrākajā bazaltā tik tīrākajā pļavā kas šļūc uz izeju kad filmas beigās izlīst krūze kad krelles peldas iztrūcinātā upē kad krasti ir kaklasaites un līkie vītoli pārkārušies pāri mierīgi ar pierakstu klažu cietajām mugurām tur savu svarīgo iztrūcināto spiritu

nakts bez manis krāc

stika no gubas ārā un uzreiz kaut kāds ar īpašību tapa īsās tikšanās laikā odesas filmu studijā izcēlās brēka neviens nebija nicināms neviens vārds nebija tā vērts lai par to tā bļautu īsās tikšanās laikā izcēlās odi bruņoti ar vidukļa stīpām un krūšu gravīrām karavīru putekļiem pie kājām un karavīru dvēseļu putekļiem pie kājām insekticīdi brauca savā karapulkā pāri gaisam piesēžot uz abažūrām izklepot ierēdniecības dvaku un devās uz pilsdrupām dzert sarkanu tēju karstu kā virca vulkāna putuplastā un visos tajos iežos kas no tā iztek ar acteku zobiem un kauliem uzasinātiem prelūdijas instrumentiem kabatām pilnām ar nažiem un žiletēm un naglām un kordonu krokodiliem un visbeidzot viens bezzobains velkas nopakaļ ar savu bītup volksvāgenu un darbina moturus un darbina uz naglām sasēdinātus karbīdus un mazos karburatoriņus zimzirgānās bitītes ar leikoplāksteriem pāri vienai acij un draudīgām lūpiņām rokās sitaminstrumentu kvartets bolīvijas acis no teļa nokrautas karstas mēles un miesas visādos stāvos un sastāvos iekšējā orgtehnika ar satelītriņķiem zem acīm un azimutiem pāri visam debess jumam uz kredītu pasūtīta pasaule termiņš iztek kā zaļš puņķis bet sputņiks vēl nav parādījies pie orbitālā krepa un kad viņš parādīsies vienlaikus ar uzlecošo sauli tad pa sauli aiziesim uz vigvamiem zem saules būs mūsu nams pie saules mēs savu krūti turēsim un uz saules mēs cepsim olu un mencu un kad būs uzcepta šīs dienas marlīte tad acīs cc+ aklimatizatora barankas

no miokartiem atdalījās zvīņas un gandrīz bez jebkādas iespējas atminēties iepriekšējās dzīves atdalīja no saviem ievainojumiem gandrīz ikkatru stāvu lietu un sēnes un zēnus un zeķes un sienu un arī sauso āboliņu un daudzas reizes minstinājās pirms varēja iegrožot savus iespēju kvadrātus un gandrīz bez jebkādām iespējām apgūlās uz savvaļas iežiem un gaidīja rudens atnākšanu un rudens atnāca ar platiem svārkiem ar sēlijas dzinumiem un platiem vaskainiem svārkiem garām šallēm un krellēm un tas viss pland un visa zeme ir sausa no siena gubām viss mitrums ir izsūcies cauri betona blokam apstājies pie zāles stiebriem un iztukšots apsēdies pie zāles stiebriem un gaida savu rudeni draudzīgiem žestiem mēģina koriģēt baranku lietu un gandrīz bez jebkādiem iebildumiem sasēžas kamanās un laidīsies bet nelaižas un likstas ir nevienmērīgas šajos platumos un šajos garumos un garumi ir kaut kādi nesaprotami bet ne pārāk esoši tāpēc nevar teikt ka ir bet nevar arī darīt citas lietas un tas ir kosmopolītisms ka neviens nevar atgrauzt vaļā savu paciņu bet ielietais piens iztek no prieka toveriem un cirvīšiem iztek no metāliņiem un no plastmasiņiem un gandrīz bez jebkādas paciņas viņš iebēra ūdenī satvaru un uz gandrīz pēdējiem spēkiem turēdamies ielēja savās guļās deviņas daiviņas linu esences un gandrīz bez jebkādiem iespēju mutuļiem ielēja sev krūzē kafiju un delīrija sāpēs un ritmos satvēra savas aumaļas un gandrīz bez jebkādas iespējas aptūrēties salēja krūzēs kafiju salēja krūzēs tēju un arī lineļļu un atgaiņādamies no spiedpogām skraidot apkārtmēra iemūžinātājos un gandrīz bez jebkādām kulēm skraidot ap kafijas kannu un lecitīnu gandrīz bez jekādām iespējām atspiesties viņš ielika kannā zirgu un aizslēdza kannu ar lielo pulēto atslēgu un beigtā dzīvnieka apliecību ielika krūšu kabatā un devās uz apvidus iecirkni pirkt barankas un zirņus un spirta kontrabandistu saujās rokas paņēma viņu ciet pie ikšķiles un sasēja barankās un roku dzelžos un sasēja ar striķiem un baranku liniem un darbināja plints krūmus un darīja sešas darbības vienlaicīgi poliglotā dziedāja murmināmās dziesmiņas saslējās pakaļkājās kā ērzelis placināja tapas un vēl darīja četras darbības kas vienlaicīgi ar mobu bija iekurinātas uz vilciena grīdas klaudzēja jūra un garaiņi garām skrienot atplestām mutēm un prožektoru gaismā atplestās mutes bija gurgstoši dīvānīgas tajās atgulties bija zēles stiebram pieskarties ar savu dvēseli iekšējo procesu personas tapetēm un nagu laku visu bižutēriju un karali ergonomu

Visas manas bijušās meitenes ir laimīgas

arī aklais iemītnieks pablenzis uz durvīm sāka raudāt bērna balsī vienkārši kaut kāds diskomforts prom no mājām gribās paraudāt baigi labi ka var izkliegt visu brēku ārākajā dziesmusvētku estrādē un jē njē brēka liela slaika balonus un deviņas dzīvības kas atduras uz palodzes un skaita savas briesmīgās pēdas un izmežģītās potītes un saskaloto brēku un brēku brauniju un dienas galvenā daļa ir iztirzāta ārpus āpšu fārengeitien uz veidošanu un skaistāko un brēcīgāko un skaidrāk par skaidru var izrādīties uz nepieskaitīšanos un pieskaitīšanos un miega dziesmas ir atkailinātas mērinstrumentu burciņas un grāmatu plaukti un beidzoties naktij ir ievērots gaismas spiedīgais gludums ar pacēlājiem un pārcilātājiem skaidrākajā burkānu dzīvoklī ar peipusiņu un gandrīz visu jebko savādāko kas nebija viņa gaismas apviļātājā un arī atvērtajā gaismas paviljonā nu jā protams gandrīz aizmirsa putraimiņus auziņas aizsamirsa samīzdatā strādātājs un klausās praviešos kas nebija viņa galvenajā litrā tas bija viņa izsmalcinātajā muciņā un gandrīz nekad nebija vairījies no miega paviljoniem, kas būtu varējuši izlīdzēties ar beirutu un kaut ko barancīgāku un strukturālāku un gandrīz bez iemesla pavārtījies gudrībā taustīties bez iemesla un gandrīz bez jebkādas iespējas sasildīt nācereti un biežāko skaidrību un nekad nebija vairījies no priekā pudelēm un skābbaržiem kas nebūtu varējuši viņu izstīdzināt tik pat rētainu kā tas būtu gribējis viņa vietā kaut ko līdzīgāku redzēt un atpestīt skaidrību no pirenejiem un gandrīz neko nebija viņam vaicājis ja būtu viņu kaut kur redzējis ar vairīšanos mūzikas skapītī un mēģinātu lidināties uz papīra gandarījumiem un mazliet gudrāku skapīti atlicinātu viņu galvenajam ielicējam, kurš nebija mūzikas snīpis un gandrīz rausās ārpus prelūdijām un gandrīz bez jebkādiem burkāniem gubiņās raka vagas ar lāpstu un burkānu birkām bārkstīm un visu citu kas nekad nav vairījies mīņāties un