Saturday, February 23rd, 2008

Time	Event
12:29a	lūk, ko es gribēju jau sen parādīt. šis varētu būt dienas simbiotiķis antibiotiku karalis mazais nēzdogs. es paskatījos kopējo lapu un konstatēju daudz jaunu cilvēku. jaunu gados un jaunu priekš šejienes. es biju tajās durvīs. piemēram, kāds ir cilvēka domāšanas veids, kurš tas cilvēks atļaujas banalitāti uzrakstīt, kas sastāv no trim vārdiem. trīs vārdus nevar uzrakstīt sekundē, kas nozīmē, ka cilvēka domas tik ilgu laiku ir saistītas ar banalitāti, bet tas ir briesmīgi un pa to laiku var atmirt vēl vairāk šūnu, lai gan apziņa varbūt nemaz nemīt smadzenēs. aizveriet viņam kāds muti tagad. tagad man vēl bija sajūta, kad es baidos vispār kādu bārdu bilst kad virst tas jā viņš ir labs, kad visi ir ar verbālu kartogrāfu uz soliņa un piepūšama dīvāna tad es baidījos, bet tiklīdz man ir aresta ordenis tā es varu izpausties un atrodos aizsargātās sienas labajā pusē un esmu lieliskā kondīcijā. šī visa bija lieliska labā ainava. es negribu vairs saukt to kā bija saukts kad atsauca atmiņā kad atbalsis un tagad pielādējiet, es vislaik gribēju turēt lai mai atskaita, be tad visiem vajadzētu nomierināties. es nezinu, par ko es tagad runāju, bet uzmanība ir interesanta valūta (2 Comments | Comment on this)
10:08a	vakar bija tāda diena kāda diena bija vakar. divas reizes nočurājos, bet tagad ne par reizēm. es sevi laužu, vajadzēja ļaut. bet tagad par reizēm. gribēju būt slavēts, bet izrādījos tik kā parasti iekapsulēts. kā lai es atbildu par patreizējo reizi mūždien mani kaut kā vajā. es biju apsēdies un gaidīju rudzus, tad iestājās krepapīra lunis un dienas. man nevajadzētu nesakarīgo veidu šeit izvēlēties, bet pārāk daudzi ir atkarīgi no visiem iespējamiem veidiem. mani pat nevar vairs pārliecināt aicinājums klusēt, jo es esmu blusa un dienas gaitā saražotās iekavas nevarēs mūs visus aprobežot ar gaismas staru vērpetēm. man tiešām vajadzētu labāk sumarizēt vakardienas rūnu atstātos rakstus, lai kaligrāfiskā mierā nē es pārspīlēju visiem ir tiesības zināt par parasto un nievājošo. man sākumā gandrīz vai iestājās nemiers un dienas garenās iestādes apklusa uz brīdi, lai tas rastu sevī atbalsi un gudrotu par prāta vīnu, bet dienas atpaliek no mums un es nevaru sazvejot gredzenus milzīgās peļķēs ainavas atklāj mūsdienu mušu galerijas un dienas pēdējās ievirzes karātavas meklē ē vitamību dodiet tikai viendienītim paplest kājas tajā lielajā caurumā izgrebtiem arbaletiem izbīdāmās durvis un kaistošs tērauds mūs visus nonivelē un gaida brašos ievārījuma starmešos un es esmu iesprostots, lai nerastos vairs lielās iekavas kas bez nogrieztiem nagiem nevar pieskārties tautsiņiem un es dodu savus mājienus nejau savtīgos nolūkos es domāju par divām olām, ko cepšu brokastīs un kafija un maize grauzdiņš piens pie kafijas maize pie alus un dienas garākās stundas sākušās kamēr gaišs tikmēr jāpošas (Comment on this)
10:29a	sāku pārlasīt savus ierakstus. sen bija laiks. piemēram, "mani plašie dārzi ir jūsu domas par mani", ģeniāli. lieliski. es pat sastādīju sarakstu, ka izlasot desmit ierakstus katru dienu vajadzētu pusotru gadu, bet visi ieraksti nav gari, tāpēc mierīgi arī var paņemt vairāk, turklāt ir interesanti, ja lasa ar domu visu izlasīt, bet, ja lasa tā randomā, tad var uzšķebināt. tas kas piedod kvalitāti tekstam un iespējams visam lietojamam, tas ir lietotāja ieinteresētība. interesi nevar noturēt, ja nav interesanti, bet sākotnējā interese arī ir vajadzīga, jo bez tās nemaz nevar sākt, tādējādi palaižot garām vispār. es vispār esmu foršs. es tagad skatīšos, kā ir gājušas manas domas, līdz nonākšu līdz šodienai un tad mēs parunāsim. ar mani (1 Comment | Comment on this)
10:48a	he put a bullet through his head x2 and now he's dead x2 (Comment on this)
10:50a	vispār man ir iespējas kļūt par visnežēlīgāko zinātnieku (3 Comments | Comment on this)
10:51a	ķīna šauj ar taivānas lodēm, visa pārējā pasaule šauj ar ķīniešiem (Comment on this)
11:02a	pie manis nāca veci vīri, kas izdzēruši kausu, skatīties, cik tālu es esmu (Comment on this)

<< Previous Day

2008/02/23 [Calendar]

Next Day >>