| 10:13a |
izmetu mēli kurpītes glaudīt. visa smiltīs esmu un smilkstu. kā kaijas mani aiznesa lāses un sasita pret smilgu stiklainajām rokām. nē, acīm. godam pavadīts vīkends (tas bija vīkends? tas nebija domāts tā. ak kaut pagājušās dienas nebūtu bijušas nedēļas nogale, tad mans izteiciens pieņemtu spēku, bet tagad mani nointerpretēja pret trepēm, tad vēlreiz un tad pa tām lejā kā atkritumu maisu, kad saimnieks izdomājis pārstāt dzīvot un mistkasti izmet ārā tikai tāpēc, ka nelabi smird.) ha hā labais joks tas tā nebija domāts ...
es nositu garaini, bet neatvainojos, tā vietā sariesu asaras, sakārtoju saiti pie kakla. nejau es sunīts, es b gaisma. paklau, tu izprintēji, saskanēji, sadiedzi, tagad diedz, dziedi pie sevis, klusībā smejies, tu es rundāles pils es atklāju, ka domas var ostīt. |