zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, July 2nd, 2007
| Time |
Event |
| 11:46a |
gulēju sasedzies ar dvieļiem, kā mani pamodināja stiprs lietus. mazliet pavēru acis, un, tiešām, troksnis grabinājās līdzās. | | 11:48a |
uz atvērtiem lotosa ziediem es valdu savu saviļņojumu. nekāds liekais ne garīgais, ne patoss, vienkārš glumīgiem pirkstiem un paciņas ar mikliem stūriem kā nopīpētas, kā staignājs, kā kas. izlēju visu pienu izlietnē, iekāpu līdz pleciem un strēbu. kā gadumijas mērkaķis. | | 12:06p |
zvejas sezonā dzejniekus vezumā uz rumbulu pa rubli pa sablīvētu oli. kā divus ripina vienu blakus otram blakus trešam. kas tas? tā viena no olām bez vistas ne pirkstu paspert nevar, nospert kādu papildu olu, nē, tad jau labāk uzreiz tītaru vai kādu roku. kā nogrieztu? nocirstu vai aizkaņepētu, bet ne lieti nolietoti karoti ar sinepēm es raudu nejau par pipariem vai sīpoliem. kur nu. es jau neraudu par aukslējām. par kaut ko no apakšas? aiziešu pakasīt pastkasti. | | 12:14p |
sazagos dvieļus no guļoša, likšu tos mutē kā tamponus zobārsts urbj, nospļauj, pacel galvu, pavelk plakstiņu ar diviem pirkstiem uz augšu, sabāž mazas, mitras monitora tīrāmās salvetes, atgāž galvu vēl, sāk pilināt degunā, izmēra rīkles leņķi, artērijas pulsē, paklusē, tad nogriež nagus, aplīdzina matu līniju, izurbina ausis, apcērp degunā spalvas, iesmērē pieri ar spīdīgu krēmu, noliec galvu uz vieniem sāniem un saka, čuči čuči. | | 12:18p |
vai tad es biju pirmais, kas skrēja pa ielu? kails? nu nejau obligāti, bet, vai pirmais? kurnu. kad gāju ar garākām kājām kā pārējiem, tad liepas līda sejā. es teicu, pagaidi. mani neviens neklausija, tikai balodis sapinās sausos zaros, lamājās, spēra ar kājām, lādējās, izšāva. ak kaut neviens nepakristu ap šito, kaut es būtu kaut kur citur. | | 12:45p |
zīmēju ar zīmuli uz galda. tad rokas kaut kur tiecas uz priekšu, uz sāniem pēc banāna, pēc ausīm vai filmas uz otru pusi un nejauši, gluži nemanot, neziņojot noslauka taru. | | 1:10p |
divi kilogrami ar zemenēm apsisti kā spoguļa stikls ar mazām utīm. tu mušiņas vāci un nāci man skaidrot, ka tagad tās stāvēs un šķielēs, ko daru, bet logi ir plaši un vēji un skudras. sarkanās! man acīs saspraustas asakas. | | 1:12p |
trešā cigarete par godu staļinam, stallim ar ļeņiniem, rubinšteiniem un vienkārši putraimu gārdzējiem. | | 1:15p |
kad mūsu ceļi iziet jūrā, kad pārtrūkst pēdējais galdauts, tad baltu drazu paliec rokā un māj uz kuģi pelnu trauks. | | 1:26p |
citi cilvēki ar vienu aizlīmētu aci sēž pie galda, virina pumas botu kasti, cilā plasmasas glāzīti ūdens un gaida, kad nobirs kastanim lapa. | | 1:29p |
izmazgāju galvu iekšā ārā | | 1:47p |
sapnī redzēju svārkos sēdošu sieviešu klēpju mafiju. tieši ar tuneļiem starp sakļautajām kājām un svārku jumtu viņas komunicēja, un es kaut kā biju baigi ar viņām sapinies. | | 1:57p |
es lidoju lidmašīnas skaņā, tā ir ātrāk | | 3:00p |
milzis piepīpētājs | | 3:02p |
citi cilvēki ir mīnusa zīme | | 7:00p |
man plaušas bija kā ķieģelis skrūvspīlēs. tagad jau atkal šķiet, ka var piegriezt. |
|