:
Sākotnēji šķita, ka būtu labi atbrīvoties no sava bērnišķīgā nospieduma iepriekšējos ierakstos, bet tad (par laimi) ienāca prātā, ka nevajadzētu ņemt sevi pārāk nopietni un atstāt to 2007. gada ierakstu, kurā es patosa pilna saku, ka nekad neaizmirsīšu un nekad nepārstāšu mīlēt "viņu".
Man nav ne jausmas, kas ir viņš. Līdz ar to cerība, ka mīlestība pāriet un visu var aizmirst, pastāv.
Pēdējais gads ir bijis zīmīgs ar cik lielu vēlmi daudz ko aizmirst un izdzēst, tik pat lielu vēlmi un nepieciešamību daudz ko atcerēties un iegaumēt. Un atgriešanās cibā cerams būs daļa no veiksmīga mēģinājuma sakārtot domas un neaizmirst būtisko. To, vai tas būs bijis būtisks vai nē, tad jau varēs redzēt atkal pēc dekādes.
Man nav ne jausmas, kas ir viņš. Līdz ar to cerība, ka mīlestība pāriet un visu var aizmirst, pastāv.
Pēdējais gads ir bijis zīmīgs ar cik lielu vēlmi daudz ko aizmirst un izdzēst, tik pat lielu vēlmi un nepieciešamību daudz ko atcerēties un iegaumēt. Un atgriešanās cibā cerams būs daļa no veiksmīga mēģinājuma sakārtot domas un neaizmirst būtisko. To, vai tas būs bijis būtisks vai nē, tad jau varēs redzēt atkal pēc dekādes.