: Entry that started awesome changes.
Sen neesmu bīdījis tekstus. Sen neesmu piesēdējis un padomājis. Šķiet, ka esmu audzis. Pēdējās attiecības mani ir padarījušas par vīrieti- ja iepriekš pie to beigām es juku prātā un nesapratu kas notiek, šobrīd spēju jaudīgi analizēt, skatīties no malas un izvērtēt. Tā pat šķiet, ka bija lemts. Viņa bija...
i
Viņa ir !
Es vēl joprojām skatos uz visu pozitīvi, domāju, ka viss vēl var atgriezties, skatoties uz to, ka tas jau ir noticis iepriekš vairākkārt. Viņa teica, ka vairs nejūt pret mani to, ko vajadzētu just attiecībās. Es gan šim apgalvojumam līdz galam nepiekrītu, jo viņa pamatoja viņas jūtu pazudumu ar to, ka mums bija daudz strīdu un domstarpību. Es gan tos vienmēr par strīdiem nesauktu, drīzāk diskusija smadzeņu asināšanai un domstarpības vienmēr būs, tas ir tikai dabīgi. Ja cilvēkiem nav domstarpību, nav arī atšķirību un tas padara savienību garlaicīgu.
Viņas raksturs mani uzbudināja. Viņa spēja mani panākt izdarīt jebko, es biju gatavs atdot viņai savu dzīvi gan veselībā, gan slimībā, gan bagātībā, gan nabadzībā. Sasodīts, pirmo reizi dzīvē sakot vārdu apprecēties, domāju par viņu. Dīvaini, jo pašam šķita, ka neesmu ģimienes cilvēks, šķita, ka nekad neprecēšos, būšu ''lonely stoner with a boner'', bet tad es iepazinu viņu. Viņa pagrieza manu dzīvi kājām gaisā, beidzot bija kāds, kas novērtē manus centienus, kāds, kas pamana to, ko es daru un palīdz man atbrīvoties no nedarīšanas.. Varbūt, ka es neizdarīju pietiekami laba viņai. Varbūt es biju pārāk egoistisks, egocentrisks un nepamanīju, ka cīņā ar sevi, atstāju viņu novārtā.. Gan jau... Es cerēju, ka viņa izdomās man to parādīt, ka viņai pietiks vēlme iemācīt mīlēt viņu, jo nebiju pieradis dalīt lietas ar kādu citu, kā jau vienīgais bērns..
=Tu manā dzīvē ienesi ko tādu, ko neviena cita nespēja. Es netēloju, ka biju laimīgs ar Tevi, Tu mani iemācīji priecāties par lietām, kuras iepriekš nepamanīju. Skumji, ka nepamanīji manu laimi mūsu attiecībās. Droši vien no malas tā pat šķitu īgns, bet Tu nespēj iedomāties, cik laimīgs biju vakaros ejot pie Tevis paēst, papīpēt un paklačot par notiekošo. Tev ir tā otra puse no sirds, kuru meklēju es.. Tevī ir tas, kas trūkst manī, žēl, ka pēc visa notiekošā, manī nav tas, ko meklē Tu. Vienā dienā būs, jo tas, ko Tu meklē, nav nekas tāds, ko nevajadzētu sasniegt katram vīrietim. Kā no iepriekšējām attiecībām, tā arī no šīm, es daudz ko iemācījos un ieguvu. Tikai tad, kad tas ir patiešām noslēdzies, ir laiks turpināt augt, pa brīdim, esot ilglaicīgi kopā, aptrūkstas augšanas vielas un tās jāpameklē citur. Visas tās lietas, kuras es nolēmu izdarīt, esot ar Tevi, es vēl joprojām paturu prātā kā manu misiju. Misiju uz šīs zemes, izlabot savas kosmiskās attiecības ar sievietēm un pavērst lietas par labu, kā arī padarīt kādu ļoti laimīgu, jo viņa to ir pelnījusi.
Cerēsim, ka viņas domas mainīsies un Ziemassvētkos saņemšu mīļu dāvanu Keito formātā. :) Tu man patiešām pietrūksti un smaids rotā manu seju, kad iedomājos par tevis apskaušanu un kādu skūpstu uz kakla. Tu esi mana pati labākā forever. Es Tevi mīlu, žēl, ka mūsu ceļi ir pašķīrušies, no mums veidotos perfekts pārītis. Mēs saderam..
Ai, ko es tur iešu Tev čīkstēt par to, kas varētu būt. Gan jau, ka pārāk daudzi Tev to stāsta..
Drīzāk jāpastāsta par to, kam jābūt.
You can't always get what you want, but if you try sometimes, you get what you need.
Dzīvē ir notikušas pārmaiņas. Daudz kas zīmīgs ir noticis, esmu uzsācis ceļu. Ja iepriekšējos ierakstos meklējos un biju pazudis, tad esmu sevi atradis. Mana dzīve ir sākusies, the harsh beginning. Gotta love it.
Es vienā brīdī sapratu kas es esmu. Zini, problēma nebija pasaulē, problēma visu laiku ir bijusi manī un ir tik patīkami to apzināties. Beidzot man ir kāds dvēseles miers un varu skatīties uz visu tā, kā man to vajadzētu. Esmu atvērts pasaules skaistumam un esmu gatavs to palīdzēt celt. Manī strāvo pozitīvisms un vairs nešķiet, ka sienas spiežas tuvāk. Tik tiešām- šķiet, ka esmu atvēris kādu apvārsni, kurš visu laiku tur bija, tikai nespēju to saskatīt. Esmu laimīgs šeit, šobrīd, ar sevi. Iespējams tādēļ, ka esmu nedaudz fucked up. Ir viegli saprast kur iet un ko darīt tad, kad viss ir d*rsā. Tad, kad gribās ēst, ir labākais laiks sākt strādāt. Ļoti labi sanāks sevi pieradināt pie darba izaugsmei, jo nu vairs man nav plānā braukt uz Amsterdamu, meklēt labāku dzīvi tur ar viņu.
Hungry people don't stay hungry for long.
Sen neesmu bīdījis tekstus. Sen neesmu piesēdējis un padomājis. Šķiet, ka esmu audzis. Pēdējās attiecības mani ir padarījušas par vīrieti- ja iepriekš pie to beigām es juku prātā un nesapratu kas notiek, šobrīd spēju jaudīgi analizēt, skatīties no malas un izvērtēt. Tā pat šķiet, ka bija lemts. Viņa bija...
i
Viņa ir !
Es vēl joprojām skatos uz visu pozitīvi, domāju, ka viss vēl var atgriezties, skatoties uz to, ka tas jau ir noticis iepriekš vairākkārt. Viņa teica, ka vairs nejūt pret mani to, ko vajadzētu just attiecībās. Es gan šim apgalvojumam līdz galam nepiekrītu, jo viņa pamatoja viņas jūtu pazudumu ar to, ka mums bija daudz strīdu un domstarpību. Es gan tos vienmēr par strīdiem nesauktu, drīzāk diskusija smadzeņu asināšanai un domstarpības vienmēr būs, tas ir tikai dabīgi. Ja cilvēkiem nav domstarpību, nav arī atšķirību un tas padara savienību garlaicīgu.
Viņas raksturs mani uzbudināja. Viņa spēja mani panākt izdarīt jebko, es biju gatavs atdot viņai savu dzīvi gan veselībā, gan slimībā, gan bagātībā, gan nabadzībā. Sasodīts, pirmo reizi dzīvē sakot vārdu apprecēties, domāju par viņu. Dīvaini, jo pašam šķita, ka neesmu ģimienes cilvēks, šķita, ka nekad neprecēšos, būšu ''lonely stoner with a boner'', bet tad es iepazinu viņu. Viņa pagrieza manu dzīvi kājām gaisā, beidzot bija kāds, kas novērtē manus centienus, kāds, kas pamana to, ko es daru un palīdz man atbrīvoties no nedarīšanas.. Varbūt, ka es neizdarīju pietiekami laba viņai. Varbūt es biju pārāk egoistisks, egocentrisks un nepamanīju, ka cīņā ar sevi, atstāju viņu novārtā.. Gan jau... Es cerēju, ka viņa izdomās man to parādīt, ka viņai pietiks vēlme iemācīt mīlēt viņu, jo nebiju pieradis dalīt lietas ar kādu citu, kā jau vienīgais bērns..
=Tu manā dzīvē ienesi ko tādu, ko neviena cita nespēja. Es netēloju, ka biju laimīgs ar Tevi, Tu mani iemācīji priecāties par lietām, kuras iepriekš nepamanīju. Skumji, ka nepamanīji manu laimi mūsu attiecībās. Droši vien no malas tā pat šķitu īgns, bet Tu nespēj iedomāties, cik laimīgs biju vakaros ejot pie Tevis paēst, papīpēt un paklačot par notiekošo. Tev ir tā otra puse no sirds, kuru meklēju es.. Tevī ir tas, kas trūkst manī, žēl, ka pēc visa notiekošā, manī nav tas, ko meklē Tu. Vienā dienā būs, jo tas, ko Tu meklē, nav nekas tāds, ko nevajadzētu sasniegt katram vīrietim. Kā no iepriekšējām attiecībām, tā arī no šīm, es daudz ko iemācījos un ieguvu. Tikai tad, kad tas ir patiešām noslēdzies, ir laiks turpināt augt, pa brīdim, esot ilglaicīgi kopā, aptrūkstas augšanas vielas un tās jāpameklē citur. Visas tās lietas, kuras es nolēmu izdarīt, esot ar Tevi, es vēl joprojām paturu prātā kā manu misiju. Misiju uz šīs zemes, izlabot savas kosmiskās attiecības ar sievietēm un pavērst lietas par labu, kā arī padarīt kādu ļoti laimīgu, jo viņa to ir pelnījusi.
Cerēsim, ka viņas domas mainīsies un Ziemassvētkos saņemšu mīļu dāvanu Keito formātā. :) Tu man patiešām pietrūksti un smaids rotā manu seju, kad iedomājos par tevis apskaušanu un kādu skūpstu uz kakla. Tu esi mana pati labākā forever. Es Tevi mīlu, žēl, ka mūsu ceļi ir pašķīrušies, no mums veidotos perfekts pārītis. Mēs saderam..
Ai, ko es tur iešu Tev čīkstēt par to, kas varētu būt. Gan jau, ka pārāk daudzi Tev to stāsta..
Drīzāk jāpastāsta par to, kam jābūt.
You can't always get what you want, but if you try sometimes, you get what you need.
Dzīvē ir notikušas pārmaiņas. Daudz kas zīmīgs ir noticis, esmu uzsācis ceļu. Ja iepriekšējos ierakstos meklējos un biju pazudis, tad esmu sevi atradis. Mana dzīve ir sākusies, the harsh beginning. Gotta love it.
Es vienā brīdī sapratu kas es esmu. Zini, problēma nebija pasaulē, problēma visu laiku ir bijusi manī un ir tik patīkami to apzināties. Beidzot man ir kāds dvēseles miers un varu skatīties uz visu tā, kā man to vajadzētu. Esmu atvērts pasaules skaistumam un esmu gatavs to palīdzēt celt. Manī strāvo pozitīvisms un vairs nešķiet, ka sienas spiežas tuvāk. Tik tiešām- šķiet, ka esmu atvēris kādu apvārsni, kurš visu laiku tur bija, tikai nespēju to saskatīt. Esmu laimīgs šeit, šobrīd, ar sevi. Iespējams tādēļ, ka esmu nedaudz fucked up. Ir viegli saprast kur iet un ko darīt tad, kad viss ir d*rsā. Tad, kad gribās ēst, ir labākais laiks sākt strādāt. Ļoti labi sanāks sevi pieradināt pie darba izaugsmei, jo nu vairs man nav plānā braukt uz Amsterdamu, meklēt labāku dzīvi tur ar viņu.
Hungry people don't stay hungry for long.