: krievu uzvaras diena un es to neredzu, yaay.
Atkal nav neviena, kam pastāstīt. Kādēļ gan tā notiek? Biji Tu, Tu, Tu un Tu, kā arī Tu, bet neviena vairs nav. Vai man tā tik šķiet... Var arī gadīties tā, ka man ir kāds te un ir sen un ir vēl joprojām. Arī tā var gadīties... Cerība muļķa mierinājums. Hah, dažreiz pieļauju domu, ka varbūt arī esmu muļķis. Ko gan man darīt tad?
Īstenībā, esmu, nav ko liegties..
Neuztraucos, jo esmu izstrādājis metodes kā pašam pamanīt un novērst to muļķību..
Bet tad jau sanāk, ka neesmu nemaz tāds muļķis, ja pats apzinos muļķību..
Es nezinu, tik tiešām nezinu.
Iedomājies, es māku uzrakstīt desmit teikumus un nepateikt neko. Man paliek skumji to iedomājoties. Varbūt arī esmu dirsējs, ne tikai muļķis. Noteikti arī mīslis un pidars...
EJ DIRST TU MAZAIS, PŪSTOŠAIS, IEKŠĀ DZĪVOJOŠAIS, SEVI NOLIEDZOŠAIS, PAŠNĀVNIECISKAIS, NECILVĒCĪGAIS, NIECĪGAIS NEKAS, KAS NEDARA NEKO UN RAUD PAR TO, KA NEKAS NENOTIEK!!!1
-bzzzz.
'sup. Esmu Amsterdamā un mnan gļučī klaviatūra. E teica, ka esmu ''lost''. Es par to tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka varbūt daļēji arī esmu. Grūti pašam saprast kas un kā, nevaru nonākt pie pareizā jautājuma. Kā jau saka- lai atrastu atbildi, galvenais mācēt uzdot jautājumu.
Esmu nonācis līdz nākamajam posmam savā dzīvē. Lai arī acis svīst no tā, ka palaidīšu garām fantastisku vasaru Latvijā, iespējams palaidīšu neaizmirstamu posmu savas dzīves Amsterdamā. No tā, ko redzu, uztveru šobrīd, varu secināt to, ka šeit sevi var gan līdz galam pazaudēt, gan arī pilnībā atrast. Šobrīd man grūti teikt kas notiks ar mani. Vērtējums, lai arī kāds tas būtu, nebūtu pārāk objektīvs. Nav pirmā reize man ''meklējot laimi'' ārzemēs. Iepriekšējās reizes nevaru nosaukt ne par neproduktīvām, ne arī par spožām. Varēju vairāk, varēju labāk, varēju ilgāk, varēju arī nebraukt. Who knows, what if.. !?
.Es vēlos vērtēt sevi augstāk un tā arī pret sevi izturēties.
.Es vēlos neuztraukties par naudu.
.Es vēlos pabeigt iesāktās lietas. 1001
Šī nav mana mega maģiju dienasgrāmata, kurā rakstot katrā trešajā mēness aptumsumā, viena lieta no trijām piepildās. Man vienkārši to tur vajadzēja atstāt tieši tā pat kā Drēbes vīru vai arī Seraph!, tā ka atpisies, man minētais jāpanāk pār puņķiem, sviedriem un asinīm, lai arī kas un kā un kur un kādēļ un...
Drift my catch.
Es gribu mīlēt. Nesen dzirdēju, ka mīlēt var arī vienas nakts meiteni vai kaimiņu, bet es domāju, ka ir dažādas mīlestības. un es gribu mīlēt tā, kā mīl īsto un vienīgo- to, kura atnāks un paliks. Viņai nav gluži jānāk pie manis šeit, te un tagad. Tas bija domāts metaforiski. Ukno. Dažreiz, kad cenšos vizualizēt vārdu salikumu: ''īstā un vienīgā'', man prātā nozibsnī bilde ar meiteni, čirkainiem matiem un smaidu. A Tu prikiņ, ja tāda pastāv?
Man ir pāris mīlestības. Mana ģitāra un mans ričuks- tā ir mana mīlestība un brīvība. Vai mana trešā mīlestība varētu būt burti, to kombinācijas- vārdi un to salikšana kopā vienā lielā rakstā, kuru spiež grāmatā un kopē internetā ? Es varētu rakstīt ? Nezinu, tas šķiet tik sarežģīti, jo rakstot ko nopietnu, tam jāpieiet nopietni un jāmāk būt objektīvam, kā arī jāietur savs stils un nedrīkst aizmirst par to, ka ja grib repot, jābūt lietām, ko pateikt ?
Rīt būt labāk, es zinu, vienu dienu es sēdēšu, vēršos ārā pa logu un sapratīšu cik īstenībā man tagad, te iet labi, ko tik es no šitā neiemācīšos. Man drukājot visu šito vājprātu paliek vieglāk, iedomājies ? Vai tiešām ar mani viss ir kārtībā ? Vai tiešām nākotne izskatās spoža, ja pareizi to pulēšu ? Vai tiešām ? Nespēju noticēt, ka dzīve ir tik skaista, nespēju noticēt, ka esmu šeit es- tas, ka es esmu. Uhh. Tas tik ir piedzīvojums!
<3
Atkal nav neviena, kam pastāstīt. Kādēļ gan tā notiek? Biji Tu, Tu, Tu un Tu, kā arī Tu, bet neviena vairs nav. Vai man tā tik šķiet... Var arī gadīties tā, ka man ir kāds te un ir sen un ir vēl joprojām. Arī tā var gadīties... Cerība muļķa mierinājums. Hah, dažreiz pieļauju domu, ka varbūt arī esmu muļķis. Ko gan man darīt tad?
Īstenībā, esmu, nav ko liegties..
Neuztraucos, jo esmu izstrādājis metodes kā pašam pamanīt un novērst to muļķību..
Bet tad jau sanāk, ka neesmu nemaz tāds muļķis, ja pats apzinos muļķību..
Es nezinu, tik tiešām nezinu.
Iedomājies, es māku uzrakstīt desmit teikumus un nepateikt neko. Man paliek skumji to iedomājoties. Varbūt arī esmu dirsējs, ne tikai muļķis. Noteikti arī mīslis un pidars...
EJ DIRST TU MAZAIS, PŪSTOŠAIS, IEKŠĀ DZĪVOJOŠAIS, SEVI NOLIEDZOŠAIS, PAŠNĀVNIECISKAIS, NECILVĒCĪGAIS, NIECĪGAIS NEKAS, KAS NEDARA NEKO UN RAUD PAR TO, KA NEKAS NENOTIEK!!!1
-bzzzz.
'sup. Esmu Amsterdamā un mnan gļučī klaviatūra. E teica, ka esmu ''lost''. Es par to tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka varbūt daļēji arī esmu. Grūti pašam saprast kas un kā, nevaru nonākt pie pareizā jautājuma. Kā jau saka- lai atrastu atbildi, galvenais mācēt uzdot jautājumu.
Esmu nonācis līdz nākamajam posmam savā dzīvē. Lai arī acis svīst no tā, ka palaidīšu garām fantastisku vasaru Latvijā, iespējams palaidīšu neaizmirstamu posmu savas dzīves Amsterdamā. No tā, ko redzu, uztveru šobrīd, varu secināt to, ka šeit sevi var gan līdz galam pazaudēt, gan arī pilnībā atrast. Šobrīd man grūti teikt kas notiks ar mani. Vērtējums, lai arī kāds tas būtu, nebūtu pārāk objektīvs. Nav pirmā reize man ''meklējot laimi'' ārzemēs. Iepriekšējās reizes nevaru nosaukt ne par neproduktīvām, ne arī par spožām. Varēju vairāk, varēju labāk, varēju ilgāk, varēju arī nebraukt. Who knows, what if.. !?
.Es vēlos vērtēt sevi augstāk un tā arī pret sevi izturēties.
.Es vēlos neuztraukties par naudu.
.Es vēlos pabeigt iesāktās lietas. 1001
Šī nav mana mega maģiju dienasgrāmata, kurā rakstot katrā trešajā mēness aptumsumā, viena lieta no trijām piepildās. Man vienkārši to tur vajadzēja atstāt tieši tā pat kā Drēbes vīru vai arī Seraph!, tā ka atpisies, man minētais jāpanāk pār puņķiem, sviedriem un asinīm, lai arī kas un kā un kur un kādēļ un...
Drift my catch.
Es gribu mīlēt. Nesen dzirdēju, ka mīlēt var arī vienas nakts meiteni vai kaimiņu, bet es domāju, ka ir dažādas mīlestības. un es gribu mīlēt tā, kā mīl īsto un vienīgo- to, kura atnāks un paliks. Viņai nav gluži jānāk pie manis šeit, te un tagad. Tas bija domāts metaforiski. Ukno. Dažreiz, kad cenšos vizualizēt vārdu salikumu: ''īstā un vienīgā'', man prātā nozibsnī bilde ar meiteni, čirkainiem matiem un smaidu. A Tu prikiņ, ja tāda pastāv?
Man ir pāris mīlestības. Mana ģitāra un mans ričuks- tā ir mana mīlestība un brīvība. Vai mana trešā mīlestība varētu būt burti, to kombinācijas- vārdi un to salikšana kopā vienā lielā rakstā, kuru spiež grāmatā un kopē internetā ? Es varētu rakstīt ? Nezinu, tas šķiet tik sarežģīti, jo rakstot ko nopietnu, tam jāpieiet nopietni un jāmāk būt objektīvam, kā arī jāietur savs stils un nedrīkst aizmirst par to, ka ja grib repot, jābūt lietām, ko pateikt ?
Rīt būt labāk, es zinu, vienu dienu es sēdēšu, vēršos ārā pa logu un sapratīšu cik īstenībā man tagad, te iet labi, ko tik es no šitā neiemācīšos. Man drukājot visu šito vājprātu paliek vieglāk, iedomājies ? Vai tiešām ar mani viss ir kārtībā ? Vai tiešām nākotne izskatās spoža, ja pareizi to pulēšu ? Vai tiešām ? Nespēju noticēt, ka dzīve ir tik skaista, nespēju noticēt, ka esmu šeit es- tas, ka es esmu. Uhh. Tas tik ir piedzīvojums!
<3
Current Mood: 
lonely
lonelyCurrent Music: RHCP