| |
[19. Sep 2005|10:28] |
Negribu uz darbu... mums tur tāda sūdu bedre jāizsmeļ... vēēēēē'... raudāt gribās :(((
P.S.: Tā kā cilvēki zin, ka es tā ar santehniku saistīts savā darbā, tad labāk paskaidrošu, ka tā sūdu bedre ir metafora un nav domāta tiešā nozīmē... bet tiešām, īstu sūdu bedri iztīrīt būtu vieglāk... mums te ir papīru kaudze... vot sulbie somi... būvējas te pēc ES normām, un paši slīkst papīros.... veeee.... |
|
|
| |
[19. Sep 2005|11:05] |
|
Pagrabā rokgrupas mēģinājums. Ienāk basģitārists, uzliek uz tumbas šņabja pudeli. Pārējie mūziķi neizpratnē jautā: - Tu ko, uz mēģinājumu ar šņabi atnāci? - Nē, uz dzeršanu ar ģitāru! |
|
|
| |
[19. Sep 2005|11:11] |
|
Puisītis uzrakstīja vēstuli: "Mīļais vectētiņ, dzīvoju ļoti slikti. Man nav siltas jaciņas, siltas cepurītes, siltu biksīšu, siltu zeķīšu un siltu cimdiņu. Lūdzu, atsūti man!" Aizlipināja aploksni un uzrakstīja adresi: "Vectētiņam laukos." Vēstule nonāca pastā. Mašīna visas vēstules sašķiroja, bet šī atkrita, tāpēc ka bez adresāta. Pasta direktors sāka lamāties: - Ka tavu māti! Kurš tagad tā raksta! Stulbie cilvēki! Atveriet to vēstuli, tāpat nav kur sūtīt! Darbinieki atplēsa vēstuli, izlasīja un sāka skumt. Sievietes sāka raudāt. Pasta priekšnieks teica: - Žēl puisīša. Neviens viņa lūgumu tā arī nedzirdēs... Varbūt varam paši savākt naudu un aizsūtīt viņam paciņu. Palīdzēsim nabaga puisītim! Pasta darbinieki savāca naudu, aizsūtīja paciņu, un visiem palika labi ap sirdi. Pēc nedēļas uz pastu atkal atnāk vēstule tam pašam adresātam. Pasta priekšnieks atver vēstuli un lasa darbiniekiem: - Paldies tev, mīļo vectētiņ! Saņēmu tavu paciņu. Saņēmu siltu jaciņu, siltas biksītes, siltu cepurīti un siltas zeķītes, bet siltus cimdiņus es tā arī nesaņēmu. Laikam tie cūkas pastā būs nospēruši. |
|
|
| |
[19. Sep 2005|14:31] |
Nutāks... sabļaustījos te, ka slikti pa darbu iet... un Dievs uzklausīja manu lūgšanu!! :)))
6dien šefam bija dzimene, 5dien viena kolēģe apprecējās... tā ka šodien te tāds brīvais režīms un nekādas sūdu bedresnav jātīra!! Yess... šefs pat pateica: "Šodien tev būs tāds brīvais režīms. Esi pa telefonu dabonams rokā, bet mājās gan vēl nebrauc... varbūt vakarā ko vaidzēs"
Tā ka par darbu nesūdzos... Godīgi sakot, nav par ko īsti sūdzēties. Maksā labi, jāstrādā maz!!! Ko vēl vairāk var vēlēties?!? |
|
|